“Ideālā pasaulē maziem dzīvniekiem un zīdītājiem vajadzētu būt drošām pārejām jebkurā takas punktā,” sacīja Dabas aizsardzības aģentūras (DAP) direktore Gita Strode. Uz ceļiem ir uzstādītas brīdinājuma zīmes par savvaļas dzīvniekiem, samazināts arī atļautais braukšanas ātrums, taču tas viss attiecas uz cilvēkiem, savukārt dzīvnieku migrāciju būtiski ietekmē to, ka viņiem nav paredzētas joslas.
Arvien vairāk Latvija dalās divās daļās – rietumu un austrumu daļā, sacīja Latvijas Valsts mežzinātņu institūta galvenais pētnieks Jānis Ozuļičs.
“Faktiski tas nozīmē, ka ir divas Latvijas mērogā daļēji izolētas populācijas, kuras ilgtermiņā nevar savstarpēji apmainīt, un tās nevarēs izveidot stabilus izplatības ceļus. Citiem vārdiem sakot, ja populācijai būs labāk vienai Latvijas daļai nebūs pieejas.Otrai daļai.Šobrīd tāds spilgts piemērs ir lāči.Un kamēr austrumu daļā lāču skaits ir tuvu 100,kurzemē mums ir viens vai divi ja tas,” sacīja pētnieks.
Satiksmes ministrija lielu problēmu nesaskata.
Transporta infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vecterāns vērtēja, ka Latvijā, salīdzinot ar pārējo Eiropu, nepieciešamība pēc šīm dzīvnieku kustībām ir daudz mazāka, jo arī blīvums uz ceļiem ir mazāks.
Tikmēr pētnieks Ozoliņš sacīja, ka skatīties ar ceļotāja acīm un salīdzināt to ar situāciju Lietuvā un Igaunijā, esot apkaunojoši. “Pietiek iekāpt mašīnā un mēģināt aizbraukt uz Berlīni. Domāju, ka saskaitīsim apmēram 100 caurlaides. Pirmās dažas būs Lietuvas teritorijā, bet pēc tam desmitiem un simtiem būs Polijā un Austrumvācijā. Eiropa jau ir izdarīja to,” viņš teica.
Zinātnieki jau pirms vairāk nekā 10 gadiem ir apsekojuši dažādus Latvijas reģionus, kur būtu nepieciešams stabilizēt dzīvnieku kustības, piemēram, Rīgas – Siguldas ceļa posmā. Tikmēr SM norādīja, ka ir divi maršruti, kur dzīvnieku pārvadāšana varētu būt reālāka – Rīgas koridors vēl ir projekta stadijā vai A7 Iecavas – Bauskas apvedceļš.
Kāpēc Latvijā vēl nav dzīvnieku koridoru piemēru, Vectirāns minēja projektu trūkumu. “Ja pašvaldībām ir [road repairs]Pēc tam ir projekti esošā ceļa atjaunošanai. Tur viņi plāno labākajā gadījumā ieklāt asfaltu, sliktākajā – granti. Šādos gadījumos nav izstrādāta konstrukcija [animal transfers]Vectirāns teica.
Viens no projektiem, kas ies cauri Latvijai, it kā sadalot to divās daļās, būs Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta būvniecība. Ko tas nozīmē dzīvniekiem un kā ietekmēs viņu migrāciju?
Kā stāsta RB Railways Reģionālās plānošanas un vides komandas vadītāja Ivita Jugere, projekta plānošanas laikā tika apzinātas vietas, kur bija nepieciešams nodrošināt drošu dzelzceļa šķērsošanu dzīvniekiem. Latvijā plānots izbūvēt dzelzceļu 265 kilometru garumā. Vilcienu kustību plānots uzsākt 2030. gadā, un līnijas tiks izbūvētas tuvāko gadu laikā, ieskaitot dzīvnieku pastaigu celiņu izbūves darbus.
Rail Baltica projekta kontekstā ir izstrādātas dažāda veida joslas, lai dzīvnieki varētu droši šķērsot sliedes. Tie būs transporta tuneļi un pazemes tuneļi, bet pie upēm tiks atstāta īpaša brīvā zona, lai dzīvnieki varētu šķērsot ceļus uz zemes.
Vairāk taku būs blīvāk apmežotās vietās, bet mazāk, piemēram, lielu lauksaimniecības zemju malās.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
