13:00 pēc abu divpusējās tikšanās viņš sarīkoja kopīgu preses konferenci ar Latvijas Ministru prezidentu Krišanni Kari, kurā viņš apliecināja, ka Kanāda palielinās Latvijā izvietoto karavīru skaitu.
Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri pirmdien bāzē Adažić parakstīja apņemšanos palielināt Latvijā dislocētās NATO pastiprinātās klātbūtnes grupas Kanādas kontingenta brigādē.
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pēc ceļveža parakstīšanas žurnālistiem sacīja, ka Kanādai ir ļoti ciešas attiecības ar Latviju, un, kad Krievija 2014.gadā iebruka Ukrainā, NATO mobilizēja un izvietoja savus spēkus, tostarp Latvijā.
Plānojot izveidot brigādi, Kanāda dubultos Kanādas spēku klātbūtni Latvijā, lai aizstāvētu demokrātiju un likuma varu.
Tā ir daļa no 2,6 miljardu Kanādas dolāru jeb aptuveni 1,78 miljardu eiro vērtas programmas, kuras ietvaros vairākās valstīs, tostarp Latvijā, tiks izvietoti papildu spēki. Summā iekļauti arī ieroči un aprīkojums cīņai ar kiberuzbrukumiem.
Trudo sacīja, ka citi sabiedrotie palielinās savu klātbūtni Latvijā. Trudo uzsvēra, ka “Kanāda paliks klāt un atbalstīs daudzpusību visā koalīcijā”.
“Mēs neļausim Krievijai izjaukt mieru Eiropā. Krievijai ir skaidri jāsaprot, ka tā ir pārkāpusi gandrīz visas sarkanās līnijas, tostarp likuma varu, iebrūkot Ukrainā,” uzsvēra Kanādas premjerministrs.
Viņš teica, ka Kanādai rūp Eiropas brīvība un drošība. Šī ir Kanādas lielākā aizjūras misija, un Kanādai ir ļoti svarīga loma austrumu robežas apsardzē. Kanāda uzskata, ka daudzveidībā ir spēks, sacīja Trudo, atgādinot, ka šajā kaujas grupā ir 12 valstis.
Latvijas premjerministrs Kriščiannis Karis pateicās Kanādai par tās apņemšanos. “Pirms gada NATO samitā Madridē tika nolemts NATO bataljonus palielināt līdz brigāžu līmenim. Tagad ir parakstīts līgums, kā to izdarīt,” uzsvēra premjers.
Karičs arī atgādināja, ka Latvija turpina investēt savā aizsardzībā, vai nu būvējot lielu poligonu Sēlijas novadā, vai iegādājoties jaunus ieročus.
Ministra Defeses parakstītajā “ceļa kartē” teikts, ka pakāpeniski tiks palielināts Latvijā pastāvīgi izvietoto NATO spēku un tehnikas apjoms. No otras puses, Latvija apliecina apņemšanos ieguldīt resursus valsts aizsardzības spēju tālākā attīstībā un sniegt uzņemošās valsts atbalstu saviem sabiedrotajiem. Plānots, ka brigāde pilnu kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam.
“Brigādes izveide un izvietošana Latvijā nav viegls uzdevums, jo tas prasa ievērojamus resursus no visām iesaistītajām pusēm. Latvija ir pateicīga Kanādai par vadošo lomu šajā procesā. Esmu pārliecināts, ka ciešā sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem mēs to darīsim. izdosies sasniegt izvirzīto mērķi un stiprināt Latvijas un visas alianses drošību”, saka Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mirnici.
Kanāda jau ir paziņojusi par ievērojamu savas klātbūtnes palielināšanu, tostarp apņemšanos šogad Latvijā izvietot 15 tankus “Leopard II” ar palīgpersonālu, iepriekš ziņoja LSM.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
