Jūlija tirdzniecības rādītāji parāda tirdzniecības svārstību apjomu ar Vidusāzijas valstīm / Raksts

Eksportēto preču vērtība samazinājās par 15%, bet importēto – par 19,6%. Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,36 miljardu eiro vērtībā un importēja preces 1,79 miljardu eiro vērtībā.

Eksportam uz kopējo ārējo tirdzniecību pieaugot no 41,9% 2022. gada jūlijā līdz 43,3% 2023. gada jūlijā, uzlabojās ārējās tirdzniecības bilance. Preču ārējās tirdzniecības statistika tiek uzrādīta faktiskajās cenās un tiek aprēķināta, pamatojoties uz preču vērtību eiro, nevis pēc faktiskās summas vai daudzuma.

Šā gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās sasniedza 24,57 miljardus eiro, kas ir par 1,61 miljardu eiro jeb 6,2% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Kopējā eksporta vērtība veidoja 11,01 miljardu eiro (a samazinājums par 672,5 miljoniem eiro jeb 5,8% Imports 13,56 miljardi eiro (samazinājums par 937,6 miljoniem eiro jeb 6,5%).

Kalendāri un sezonāli izlīdzinātie dati liecina, ka gada laikā (2023.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju) eksporta vērtība samazinājās par 12,4%, bet importa – par 18%, savukārt mēneša laikā (2023.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju) eksporta vērtība. pieauga par 2,9%, bet imports samazinājās par 4,3%.

Jūlijā galvenie Latvijas eksporta partneri bija Lietuva (18,6% no kopējā eksporta), Igaunija (11,2%), Vācija (7%) un Krievijas Federācija (6,2%), savukārt Lietuva (21,2% no Latvijas kopējā importa), Vācija. (12,4%), Polija (10,8%) un Igaunija (9,8%) bija galvenie importa partneri.

2023. gada jūlijā Latvijai bija tirdzniecības pārpalikums (tas nozīmē, ka eksporta vērtība bija lielāka par importa vērtību) ar 114 valstīm un tirdzniecības deficīts ar 49 valstīm.

Ārējā tirdzniecība ar Baltkrieviju, Krievijas Federāciju un Ukrainu 2023. gada jūlijā

Skaitļi arī liecina, ka laika posmā no 2023.gada janvāra līdz jūlijam uz Krievijas Federāciju preces eksportējuši 346 uzņēmumi, bet uz Baltkrieviju – 180 uzņēmumi. Turpretim uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju eksportējošo uzņēmumu skaits 2022.gada attiecīgajā periodā sasniedza attiecīgi 749 un 322 uzņēmumus.

Laika posmā no 2023.gada janvāra līdz jūlijam no Krievijas Federācijas preces importēja 276 uzņēmumi, no Baltkrievijas – 204 uzņēmumi. No šīm valstīm preces importējošo uzņēmumu skaits 2022.gada septiņos mēnešos sasniedza 1182 uzņēmumus no Krievijas Federācijas un 548 uzņēmumus no Baltkrievijas.

Kas var liecināt par to, ka citi uzņēmumi cenšas tirgoties ar Krieviju un Baltkrieviju caur sētas durvīm, tirdzniecība ar Vidusāzijas valstīm, kas robežojas ar Krieviju, turpina plaukt.

Laika posmā no 2023.gada janvāra līdz jūlijam, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, eksports uz Kazahstānu pieauga par 32,7 miljoniem eiro jeb 84,5%, uz Kirgizstānu – par 27,1 miljonu eiro jeb 5,8 reizes un uz Uzbekistānu – par 13,8 miljoniem eiro jeb 36,3 reizes. %.

Laika posmā no 2023.gada janvāra līdz jūlijam, salīdzinot ar 2022.gada septiņiem mēnešiem, imports no Uzbekistānas pieauga par 16,2 miljoniem eiro jeb 4,2 reizes, no Kazahstānas – par 23,1 miljonu eiro jeb 84,2%, bet no Azerbaidžānas – par 1,5 miljoniem eiro jeb 69 %.

Laika posmā no 2023. gada janvāra līdz jūlijam, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā, atsevišķās NVS valstīs palielinājās arī eksportējošo un importējošo uzņēmumu skaits. Īpaši tika atzīmēts to uzņēmumu skaita pieaugums, kuri veic tirdzniecību ar Kazahstānu – eksportā par 115 uzņēmumiem, bet importā – par 33 uzņēmumiem.

Pastāstiet mums par kļūdu