Zinātnieks Ērls Eliss ir apkopojis starpdisciplinārus pētījumus, lai ilustrētu, kā cilvēku kultūras prakse vēsturiski ir ļāvusi pārveidot ekosistēmu, virzoties no uguns izmantošanas līdz globālu piegādes ķēžu attīstībai. Uzsverot antropocēna vides izaicinājumus, piemēram, klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, Eliss aicina izmantot cilvēku sabiedrības sociālās un kultūras spējas ilgtspējīgai līdzāspastāvēšanai ar dabu, liekot uzsvaru uz sadarbību un pārdomāt mūsu attiecības ar vidi, lai tās būtu labākas. nākotnē.
Apvienojot virkni starpdisciplināru pētījumu par arheoloģiju, ekoloģiju, antropoloģiju un evolūcijas teoriju, Ērls Eliss, Merilendas-Baltimoras apgabala universitātes ģeogrāfijas un ekosistēmu profesors, skaidro kultūras prakses attīstību, kas ļāvusi sabiedrībām attīstīt vēl nepieredzētas spējas paplašināt un pārveidot atbalstītās ekosistēmas.
No uguns izmantošanas ēdiena gatavošanai un veģetācijas apsaimniekošanai līdz tehnoloģijām un institūcijām, kas atbalsta intensīvu lauksaimniecību, arvien vairāk pilsētu sabiedrību un globālās piegādes ķēdes, kas stiepjas pa visu planētu, cilvēku sabiedrības ir attīstījušas sociālās, kultūras un ekoloģiskās spējas, lai pārveidotu planētu. un šajā procesā plaukst.
Eliss ir vadošais zinātnieks, kurš pēta antropocēnu, pašreizējo ģeoloģisko laikmetu, ko nosaka planētas cilvēka transformācija. Viņš ir Antropoloģijas laboratorijas dibinātājs un vadītājs, kas pēta attiecības starp cilvēku sabiedrībām un ekosistēmām vietējā un planētas mērogā ar mērķi virzīt ilgtspējīgākas cilvēku attiecības ar biosfēru. Pašlaik viņš ir Oksfordas Mārtiņa skolas viesstrādnieks, kur nesen prezentēja savu darbu par antropocēna iespējām.
Ceļā uz labāku nākotni
Kamēr cilvēku sabiedrības ir ieguvušas nepieredzētas iespējas uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti un ilgmūžību, Eliss parāda, ka šo notikumu neparedzētās sekas kopumā ir bijušas negatīvas uz pārējo Zemes dzīvi, sākot no klimata pārmaiņām līdz… Klasificēt izzušana līdz arvien plašākam piesārņojumam. Šīs postošās antropocēna vides problēmas prasa rīkoties, ja vēlamies nodrošināt labāku nākotni cilvēkiem un pārējai dabai.
Tomēr, kā parāda Eliss, antropocēnu attēlojot kā vides krīzi, tiek ignorēti tā svarīgākie vēstījumi. Kad cilvēki strādā kopā, viņi faktiski var mainīt pasauli uz labo pusi. Mūsdienu planētas vides izaicinājumu steidzamība nenozīmē, ka stāsti par ekoloģisko krīzi, robežām un sabrukumu būs efektīvāki, lai apvienotu cilvēkus, lai veidotu labāku nākotni. Veiksmīgiem centieniem veidot labāku ilgtermiņa nākotni ir nepieciešams, lai šie centieni izmantotu cilvēku sabiedrību nepieredzētās sociālās spējas un ļautu tās izmantot, izmantojot plaši kopīgus cilvēku centienus.
Savienojums vienam ar otru un dabu
Eliss novērtē dabaszinātņu robežas, lai veiksmīgi prognozētu un pārvaldītu nepieredzētas transformējošas izmaiņas sabiedrībā, vidē un mijiedarbībā, kas iemieso antropocēna stāvokli. Tā vietā spējas, kas vienmēr ir ļāvušas cilvēku sabiedrībām izdzīvot un pat attīstīties sarežģītos vides apstākļos, ir sociālas un kultūras, kas balstītas uz institūcijām, praksi un naratīviem, kas ļauj kopīgiem spēkiem atbalstīt kopējo labumu. Ja mēs vēlamies, lai pārējai dabai būtu labāka nākotne, šīs sociālās un kultūras iespējas ir jāpaplašina, iekļaujot dzīvi ārpus cilvēku sabiedrībām.
“Atkārtoti apstiprināt radniecības attiecības starp visām dzīvajām būtnēm – mūsu kopīgajiem evolūcijas priekštečiem – ir sākums, kas apvienots ar jauniem veidiem, kā savienot cilvēkus un dabu, sākot no attālās uzrādes līdz tīmekļa kamerām, dabas lietotnēm, kopienas aizsardzības rezervēm, taku tīkliem, ekotūrismu. Ellis akcijas. “Censmi pēc labākas nākotnes ir jāpanāk miers ar pagātni, atjaunojot pamatiedzīvotāju un tradicionālo suverenitāti pār zemēm un ūdeņiem.”
Eliss apgalvo, ka sabiedrības spējas, kas vajadzīgas, lai veidotu nākotni, kas ir daudz labāka nekā tā, ko viņi veido tagad, ir pastāvējušas gadu desmitiem. To ieviešanas atslēga ir katalizēt to ieviešanu, palielinot sabiedrības izpratni par to, ka šīs spējas ne tikai pastāv, bet arī tās var veiksmīgi īstenot, izmantojot mūsu kopīgo cilvēku centienus dzīvot labākā pasaulē.
Atsauce: “Antropocēna gadījums: evolūcija caur sociālajām un vides transformācijām”, Ērls C. Eliss, 2024. gada 1. janvāris, Karaliskās biedrības filozofiskie darījumi b.
doi: 10.1098/rstb.2022.0255
