- Autore Dženija Hila
- BBC News, Jeruzaleme
Saskaņā ar Netanjahu plānu Gazu pārvaldītu palestīnieši, kuriem nav nekādu saistību ar bruņotiem grupējumiem
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu iepazīstināja ar savu redzējumu par pēckara Gazu.
Saskaņā ar viņa plānu Izraēla kontrolētu drošību uz nenoteiktu laiku, un palestīnieši, kuriem nav saistību ar pret Izraēlu vērstiem grupējumiem, pārvaldītu šo teritoriju.
ASV, Izraēlas galvenā sabiedrotā, vēlas, lai palestīniešu pašpārvalde Rietumkrastā pēc kara pārvaldītu Gazas joslu.
Taču īsajā dokumentā, ko Netanjahu vakar vakarā prezentēja ministriem, Palestīnas pašpārvalde nebija minēta.
Iepriekš tika izslēgts, ka starptautiski atbalstītajai organizācijai būs kāda loma pēc kara.
Viņš paredz “demilitarizētu” Gazu. Izraēla būs atbildīga par visu militāro spēju likvidēšanu, kas nav nepieciešamas sabiedriskajai kārtībai.
Reģiona robežām ar Ēģipti būs “dienvidu slēgšana”, lai novērstu pazemes un virszemes kontrabandu.
“Deradikalizācijas” programmas tiks veicinātas visās reliģiskās, izglītības un sociālās labklājības iestādēs. Dokumentā norādīts, ka piedalīsies arābu valstis ar pieredzi šādās programmās, lai gan Netanjahu neprecizēja, kurās.
Saskaņā ar plānu Izraēla arī saglabās drošības kontroli visā teritorijā uz rietumiem no Jordānijas no sauszemes, jūras un gaisa.
Netanjahu kopš militārās operācijas sākuma ir pakļauts iekšējam un starptautiskam spiedienam publicēt priekšlikumus attiecībā uz Gazu. Viņš vēlas atjaunot savu nestabilo reputāciju kā līderim, kurš var nodrošināt Izraēlas drošību, un vēlēsies savā koalīcijas valdībā piesaistīt labējos stingrās līnijas piekritējus.
Palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa pārstāvis sacīja, ka Netanjahu plāns ir lemts neveiksmei.
Nabils Abu Rudeina sacīja: “Ja pasaule ir patiesi ieinteresēta panākt drošību un stabilitāti reģionā, tai ir jāizbeidz Izraēlas okupācija palestīniešu teritorijās un jāatzīst neatkarīgā Palestīnas valsts.”
Netanjahu atkārtoti noraidīja jebkādu Rietumvalstu vienpusēju Palestīnas valsts atzīšanu.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens piektdien paziņoja, ka ASV iebilst pret jebkādu Izraēlas veikto Gazas joslas atkārtotu okupāciju, kā arī pret jebkādu šīs joslas lieluma samazināšanu.
“Gaza… nevar būt platforma terorismam,” viņš sacīja G20 ministru sanāksmē Argentīnā. “Izraēlai nevajadzētu atkārtoti okupēt Gazu. Gazas teritorijas lielumu nevajadzētu samazināt.”
Tikmēr sagaidāms, ka Parīzē tiksies sarunu dalībnieki, kuri cenšas panākt pagaidu pamieru un Izraēlas ķīlnieku atbrīvošanu.
ASV vēlas panākt vienošanos pirms svētā mēneša Ramadāna sākuma nedaudz vairāk kā divu nedēļu laikā.
Humanitārajai situācijai Gazā pasliktinoties, ir arī starptautisks spiediens apturēt karu. Hamas pārvaldītā Veselības ministrija ziņo, ka kopš kara sākuma oktobrī ir nogalināti vairāk nekā 29 500 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un bērni.
Izraēlas militārās ofensīvas izraisītājs bija bezprecedenta Hamas uzbrukums 7.oktobrī, kurā kaujinieki nogalināja aptuveni 1200 cilvēkus – lielākoties civiliedzīvotājus – un aizveda Gazā 253 ķīlniekus.
Par palestīniešu bēgļiem atbildīgās ANO aģentūras (UNRWA) vadītājs naktī brīdināja, ka Gaza saskaras ar “milzīgu katastrofu, kas nopietni ietekmē mieru, drošību un cilvēktiesības reģionā”.
Vēstulē ANO Ģenerālās asamblejas prezidentam Filips Lazarīni sacīja, ka aģentūra “ir sasniegusi lūzuma punktu, Izraēlas atkārtoti aicinājot likvidēt UNRWA un iesaldēt līdzekļu devēju finansējumu laikā, kad Gazā ir bezprecedenta humānās palīdzības vajadzības”.
Daži no UNRWA lielākajiem ziedotājiem pagājušajā mēnesī apturēja finansējumu aģentūrai pēc tam, kad UNRWA atlaida vairākus savus darbiniekus saistībā ar Izraēlas apgalvojumiem, ka viņi ir piedalījušies oktobra uzbrukumos.
Netanjahu mērķis ir slēgt aģentūru kā daļu no sava pēckara plāna un aizstāt to ar starptautiskām palīdzības organizācijām, ko viņš vēl nav norādījis.
Viņš arī uzstāja, ka turpinās karu, līdz Izraēla spēs izjaukt Hamas un Islāma džihādu – otro lielāko bruņoto grupējumu Gazā – un atgriezt visus Izraēlas ķīlniekus.
2023. gada beigās Netanjahu brīdināja, ka karš var turpināties “vēl vairākus mēnešus”.
No otras puses, ASV Izraēlas veikto apmetņu paplašināšanu okupētajā Rietumkrastā raksturoja kā neatbilstošu starptautiskajām tiesībām.
“Mūsu administrācija stingri iebilst pret apmetņu paplašināšanu, un, mūsuprāt, tas tikai vājina Izraēlas drošību, nevis stiprina to,” sacīja Blinkens.
Tas apvērš Trampa administrācijas soli 2019. gadā, ko Izraēla atzinīgi novērtēja, kad toreizējais valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona vairs neuzskata apmetnes par starptautisko tiesību pārkāpumiem.
