Izraēla atceļ tikšanos Vašingtonā pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācija nobalsoja par pamieru Gazā

Izraēla atcēla Vašingtonā paredzēto sanāksmi pēc tam, kad ASV atteicās uzlikt veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas aicina uz pamieru Gazā.

Rezolūcija, kas arī aicināja atbrīvot visus ķīlniekus, tika pieņemta pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem veikt līdzīgus pasākumus kopš 7. oktobra uzbrukumiem.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu apsūdzēja ASV, ka tās ir “atmetušas” savu iepriekšējo politiku.

Strīds rodas saistībā ar aicinājumiem steidzami rīkoties, lai izvairītos no bada Gazā.

Kopš konflikta sākuma ASV ir izmantojušas veto tiesības, lai bloķētu trīs Drošības padomes rezolūcijas, kas aicina pārtraukt kaujas vai pārtraukt uguni. Krievija un Ķīna iebildušas pret diviem citiem projektiem.

Pirmdien ASV atturējās no balsojuma par rezolūciju, kas aicina “tūlītēju” pamieru līdz Ramadāna beigām – divām nedēļām – un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus.

Pārējie 14 Padomes locekļi, tostarp Apvienotā Karaliste, balsoja par rezolūciju, kas nozīmē, ka rezolūcija ir pieņemta.

Pēc balsojuma Netanjahu iebilda, ka rezolūcija neparedz aicinājumu uz pamieru ar nosacījumu, ka tiek atbrīvoti ķīlnieki, kā norādīja ASV un Izraēla.

Izraēla uzskata, ka Hamas un tās sabiedrotie Gazā joprojām tur aptuveni 130 ķīlniekus, tostarp 33 bojāgājušos.

“Šodienas lēmums liek Hamas cerēt, ka starptautiskais spiediens piespiedīs Izraēlu pieņemt pamieru, neatbrīvojot mūsu ķīlniekus, kaitējot kara centieniem un centieniem atbrīvot ķīlniekus,” teikts Netanjahu biroja paziņojumā.

Viņa piebilda, ka, “ņemot vērā izmaiņas amerikāņu nostājā”, Izraēlas delegācijas šonedēļ paredzētā vizīte ASV nenotiks.

Izraēlas un ASV amatpersonām bija paredzēta tikšanās, lai apspriestu plānoto Izraēlas uzbrukumu Rafas pilsētai Gazas joslā, kur aptuveni 1,5 miljoni palestīniešu ir meklējuši patvērumu pēc bēgšanas no kaujām citur Gazā.

ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens ir publiski paziņojis, ka sauszemes operācija Rafā riskē nogalināt vairāk civiliedzīvotāju un “nav veids”, kā sakaut Hamas.

Reaģējot uz Izraēlas lēmumu, ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs sacīja, ka lēmums ir “vilšanās”, taču viņš atkārtoja amerikāņu viedokli, ka “liela uzbrukuma uzsākšana Rafā būtu liela kļūda”.

Viņš piebilda, ka paredzētās Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un ASV nacionālās drošības padomnieka Džeika Salivana tikšanās noritēs, kā plānots.

Izraēlas opozīcijas līderis un bijušais premjerministrs Jairs Lapids kritizēja Netanjahu lēmumu, nosaucot incidentu par “nevajadzīgu” un norādot, ka Netanjahu ir “bezatbildīgs”.

Viņš iepriekš tviterī teica: “Slikti Izraēlai. Slikti drošībai, slikti ekonomikai.”

“Dažreiz ir jāsaka nē amerikāņiem. Izraēla jau ir neatkarīga valsts, un mums nav vajadzīga neviena atļauja, lai sevi aizstāvētu. [But] “Labāk ķildas turēt slēgtās telpās.”

ANO Drošības padomes rezolūcijas tiek plaši uzskatītas par juridiski saistošām ANO dalībvalstīm, lai gan ASV paziņoja, ka neuzskata pirmdienas balsojumu par saistošu Izraēlai.

Galants sacīja, ka Izraēla neapturēs karu Gazā, kamēr tur joprojām tiek turēti ķīlnieki. Ķīlnieki tika sagrābti, kad Hamas 7.oktobrī uzbruka Izraēlas dienvidiem, nogalinot aptuveni 1200 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji.

Palestīniešu delegāts Apvienoto Nāciju Organizācijā Rijads Mansurs apsveica lēmumu, taču sacīja, ka tas ir vēlu.

“Pagāja seši mēneši, vairāk nekā 100 000 palestīniešu nogalināšana un sakropļošana, divu miljonu pārvietošana un bads, lai šī padome beidzot pieprasītu tūlītēju pamieru,” viņš sacīja.

Hamas arī atzinīgi novērtēja balsojumu, sakot, ka ir gatava “nekavējoties uzsākt ieslodzīto apmaiņas procesu, kas novedīs pie ieslodzīto atbrīvošanas no abām pusēm”.

Sarunas starp Izraēlas un Hamas pārstāvjiem turpinās ar starpnieku starpniecību Katarā. Ziņojumi liecina, ka pašlaik piedāvātā vienošanās rezultātā tiks atbrīvoti 40 izraēliešu ķīlnieki apmaiņā pret 800 palestīniešu ieslodzītajiem.

Pirmdienas lēmums pieņemts, ņemot vērā lielas bažas par smago humanitāro situāciju Gazā.

Pagājušajā nedēļā Blinkena kungs brīdināja, ka visi Gazas iedzīvotāji cieš no “smaga akūtā pārtikas trūkuma”.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules pārtikas programma arī brīdināja, ka bads abos Gazas joslas ziemeļu guberņos sāksies līdz maijam, ja vien netiks palielinātas palīdzības plūsmas uz joslu.

Pēc pirmdienas balsojuma ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērress sacīja, ka rezolūcija “ir jāīsteno” un ka “neveiksme būs nepiedodama”.

Agrā otrdienas sākumā Lielbritānijas valdība paziņoja, ka ir veikusi pirmo pārtikas palīdzības nogādāšanu Gazā.

Viņa sacīja, ka RAF kritums ietvēra 10 tonnas krājumu: ūdens, rīsi, cepamā eļļa, milti, konservi un mākslīgie maisījumi zīdaiņiem.

Tā arī atkārtoja savus aicinājumus Izraēlai ļaut vairāk palīdzības ienākt caur Gazas ostām un atvērt vairāk sauszemes robežšķērsošanas vietu joslā.