Lai gan vakcinācijas līmenis pret Covid-19 vīrusu palielinās un beidzot sasniedz vairāk nekā 100 tūkstošus streiku nedēļā, Latvija izskatās ļoti atšķirīga no citām Eiropas valstīm ne tikai lēnā tempa, bet arī iedzīvotāju skaita ziņā, kas Piekļuve, Latvijas TV raidījums “de facto” ziņoja 23. maijā.
Latvijā vecuma grupā virs 60 gadiem ir lielāks vakcinēto cilvēku īpatsvars nekā citās grupās, taču tas ir nepietiekami vispārējā fona apstākļos Eiropas valstīs vakcinēties ir spējuši vidēji gandrīz 75% vecāka gadagājuma cilvēku. Latvijā šis rādītājs ir 30%. Vecuma grupā virs 80 gadiem Latvija atpaliek vēl vairāk – ap 80% Eiropā un mazāk nekā 30% Latvijā.
Lai veicinātu vecāka gadagājuma cilvēku vakcināciju, kolektīvās vakcinācijas centros ir ieviesta “izlaiduma stunda” no rīta, kur vecāka gadagājuma cilvēki var rindoties bez pieprasījumiem. Vecāka gadagājuma cilvēki, ar kuriem LTV tikās centros, sacīja, ka līdz šim viņiem ir bijuši dažādi šķēršļi: viņi nevarēja piezvanīt pa tālruni 8989, viņu ģimenes ārsti nesniedza vakcināciju un trūka informācijas par to, ko un kā darīt.
Tā vietā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu šķēršļus, vakcinācijas organizatori izvēlējās atšķirīgu taktiku Latvijā, lai atvērtu vakcināciju visiem, priekšroku dodot tiem, kuri spēja virzīties uz priekšu un ātrāk reaģēt sistēmā.
Tāpēc vakcīnas struktūra izskatās ļoti atšķirīga no citām valstīm. Vecuma grupa no 18 līdz 24 gadiem ir augstāka nekā vidēji Eiropā vakcināciju procentuālā daļa.
Tā kā vakcinācijas apjoms parasti ir salīdzinoši neliels, kopējais infekcijas līmenis būtiski nemazinājās. Vecāka gadagājuma cilvēku vidū saslimšanas gadījumu skaits pēdējās nedēļās ir pieaudzis, kas norāda uz nepietiekamu līmeni. Efekts tika novērots grupās ar ievērojami augstāku vakcinācijas līmeni – ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes centros.
Piemēram, pagājušā gada beigās un šā gada sākumā ar ārstniecības iestādēm saistīto Covid-19 gadījumu īpatsvars bija tuvu 17%, un tagad tas ir 1%. Un to apstiprina arī pašas slimnīcas, kur darbinieki gandrīz nav slimi.
Tomēr Rīgas Universitātes Austrumu klīniskā slimnīca apgalvo, ka joprojām ir jāveicina iekšējā vakcinācija. Vakcinēti 60% slimnīcu darbinieku, 75% ārstu un aptuveni 50% veselības un aprūpes palīgu.
Medmāsas un palīgi vienmēr ir ciešā kontaktā ar pacientiem. (…) Ir jāpārliecina, jo dažus ārstus sauc arī par pretvaksatoriem, un medmāsu palīgi ir antacīdi, tāpēc pacientiem ir grūti izskaidrot, ka viņi ir saprātīgi un atbildīgi pret mums pašiem, “sacīja Māris Lebičs. , slimnīcas infekcijas kontroles nodaļas vadītājs.
Pieejamais vakcināciju daudzums, ne tikai cilvēku vēlme vakcinēties, ir arī faktors lēnā vakcinācijas tempā. Vakcīnu krājumi tomēr paredz, ka līdz vasaras vidum vakcinācijas cikls būs pabeigts tikai aptuveni trešdaļai iedzīvotāju, un puse no viņiem saņems pirmo devu.
Šī iemesla dēļ īpaša uzmanība jāpievērš arī riska grupām, kurām vakcinācija ir vissvarīgākā, un jāpadara vakcinācija pieejamāka. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka maijā, salīdzinot ar martu un aprīli, mazāk vecāka gadagājuma cilvēku ieradās saņemt Covid-19 vakcīnu, un no kopējā vakcinēto veco cilvēku skaita lielākā daļa ir tie, kas nāk pēc otrais šāviens, tāpēc vakcinācijas līmenis šajā grupā daudz nepaplašinās.
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
