Eiropā inflācija ir augsta, bet Baltijā daudz augstāka. Latvijas Centrālā banka (Latvijas Banka) aplēsusi, ka būtisku inflācijas daļu veido pasaules cenas energoresursiem un importētajai pārtikai, daļēji arī darba samaksai. Tomēr, neskatoties uz šiem iemesliem, kas veido aptuveni divas trešdaļas no inflācijas, ir zināms inflācijas procents, kas nav izskaidrojams ar šiem faktoriem, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas valdes priekšsēdētājs Uldis Rutkaste.
“Es to skaidrotu ar fenomenu, ka laikā, kad cenas pieaug objektīvu iemeslu dēļ, ir uzņēmumi, kas šo situāciju izmanto un, gaidot cenu pieaugumu nākotnē, pievieno izmaksas gala cenām vai izmanto situāciju un paaugstināt cenu, jo citi maina cenu, lai gan izmaksas nav būtiski pieaugušas,” sacīja Rotkastijs.
Tas liecina par to, ka konkurences situācija Latvijā nav tik asa kā citās valstīs vai arī pastāv citas ekonomiskās iezīmes, kas ļauj globālajam izmaksu šokam ātrāk izpausties Latvijas inflācijā.
Dažu pēdējo gadu laikā uzņēmumu peļņas īpatsvars ekonomikā ir pieaudzis, un Latvijas Bankas aplēses liecina, ka šobrīd tas nav pasliktinājies. Tas nozīmē, ka uzņēmumi ar zināmiem panākumiem var novirzīt cenu pieaugumu gatavajos produktos. Ja tas nenotiks, peļņas normas strauji pasliktināsies.
“Piemēram, apstrādes rūpniecība kopumā uzrāda ļoti labus peļņas rādītājus un pat aug. Līdzīgs gadījums ir arī pakalpojumu nozarēs ar pietiekami labām peļņas normām. Tas liecina, ka izmaksas var pārvērst gatavās produkcijas cenās, un atsevišķi uzņēmumi varētu ātrāk paaugstināt cenas saviem produktiem, nevis palielināt izmaksas, ”sacīja Rotkasti.
Zinot, ka daudzos izmaksu centros pieaugums bija ļoti liels un peļņas likmes izdevās noturēt salīdzinoši labas, lai arī nedaudz vājākas, tas nozīmē, ka uzņēmumi varēja lielu daļu pieauguma pārnest uz galaproduktiem, par ko vienojās ekonomists plkst. Swedbank Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste.
Pēc ekonomistu domām, lauksaimniecībā peļņas rādītāji ir elastīgi, lai gan šajā nozarē ir jāņem vērā ražas. Tajā pašā laikā IT pakalpojumu rentabilitāte ir kritusies no ļoti augsta līmeņa. Kritums ir arī būvizstrādājumos, pārtikā un tekstilizstrādājumos. Savukārt ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu jomā Covid ir darījis savu. Arī mākslā un izklaidē ienesīgums vairs neatgriežas tajā līmenī, kāds bija pirms diviem gadiem.
Piemēram, pērn Konkurences pārvalde, lai noskaidrotu būtiskā šķeldas cenu pieauguma cēloņus, konstatēja, ka šķeldas tirgū ir pietiekama konkurence, tas ir, liels skaits operatoru konkurē savā starpā, pamatojoties uz piedāvātajām cenām. Valde nesaskatīja karteļa pazīmes tirgū un nav secinājusi, ka kāds ekonomikas dalībnieks, visticamāk, neatrastos dominējošā stāvoklī. Papildus Konkurences padome norādīja, ka čipu tirgū operatori, visticamāk, gūs lielāku peļņu nekā parasti, taču jāņem vērā, ka šī peļņa, visticamāk, ir īslaicīga parādība.
“Svarīgs ir pieprasījums pēc atsevišķiem produktiem, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc neliela panikas viļņa un, iespējams, spekulatīvu darbību dēļ ir pieaugusi čipsu cena. Situāciju saasināja asais pieprasījums. Specializētās nozares, visticamāk, palielināt cenas, ja ir lielāka kontrole pār gala cenu. Tas ir redzams IT sektorā, datorpakalpojumos, kur peļņas normas ir lielākas,” sacīja Businis.
Savukārt degvielas mazumtirdzniecības tirgus uzraudzībā Konkurences padome secināja, ka konkurence ir pietiekamā līmenī, tas ir, degvielas tirgus ir piesātināts, un konkurence starp tīkliem turpina pieaugt, kas nozīmē, ka tirgus dalībnieki mazāka iespēja izmantot savu tirgus varu. Vienlaikus Konkurences pārvalde, analizējot lielāko degvielas piegādātāju un pārstrādātāju finanšu pārskatus, secināja, ka laikā, kad degvielas mazumtirdzniecības cenas strauji pieauga, naftas pārstrādes uzņēmumi spējuši sasniegt ievērojamus rezultātus. Peļņa lielāka nekā iepriekšējā gadā. Tas varētu liecināt arī par konkurences trūkumu degvielas pārstrādes tirgū, sacīja Konkurences padomes analīzes direktore Eva Dapolita.
Var apspriest arī regulējuma praksi, un pieejas dažādās valstīs atšķiras. Latvijas pieeja ir liberāla, jo pasaules cenas ātri tiek pārnestas uz gala patērētājiem un tarifiem. Bet varbūt arī tāpēc, ka tarifi ir fiksēti jau daudzus gadus, un šobrīd, piemēram, citu valstu energokompānijas saskaras ar pavisam citu situāciju nekā Latvijas. “Ir valstis, kurās enerģētikas uzņēmumiem ir nepieciešams atbalsts,” sacīja Rotkasti.
“Ir jāatrod pareizais līdzsvars. Iespējams, ir jāapspriež šī kārtība Latvijā, lai pasaules cenas galalietotājiem nekristu tik strauji. Šāda pieeja vairāk aizsargātu patērētājus un būtu pozitīva līdz brīdim, kad uzņēmumu finansiālā situācija tiek būtiski sabojāta. ,” sacīja Latvijas Bankas ekonomists.
Fiksētie tarifi Latvijā ir pārskatīti, ņemot vērā dažādās līgumos ietvertās atrunas, un, iespējams, mainījušies jau vairākkārt. Tas nozīmē, ka ar līgumu palīdzību uzņēmumi ir apdrošinājušies pret cenu pieaugumu, kas ātrāk nonāk pie lietotājiem.
Neatkarīgi no tā, vai tā ir mazas valsts problēma vai ekonomikas struktūra, Rotcasti lēsa, ka mazā valstī uzņēmumi ir arī mazāki. Tādējādi uzņēmumiem ir grūti absorbēt cenu pieaugumu. Tas ir arī jautājums par finansēšanas nosacījumiem un preču daudzumu piegādi, kur izejvielu cenas ir augstākas zemākā līmenī.
“Zināmā līmenī tas ir mazas valsts jautājums, bet Eiropā ir arī citas mazas valstis, kurās inflācija ir daudz zemāka nekā mums. Zināms, ka ēnu ekonomika ir arī pret konkurenci vērsta, un tā mums ir pārāk augsta. ”
No ekonomikas viedokļa, kamēr patēriņš krasi nesamazināsies, uzņēmumi tik ļoti nevēlēsies absorbēt daļu no savām izmaksām un turpinās izstrādāt cenu politiku, lai peļņa nekristu. Līdz šim Latvija nav piedzīvojusi būtisku ekonomikas lejupslīdi, taču šā gada sākumā ekonomika un patēriņš apstāsies. Tas, visticamāk, palīdzēs ierobežot inflāciju.
Dažādu iemeslu dēļ lielāka konkurence vienmēr ir labāka tirgum. Tas nozīmē augstāku produktivitāti un augstāku efektivitāti, kas nozīmē lielākas algas, skaidroja Busīnisi.
“Ja peļņa kopumā netiek būtiski ietekmēta, tad tas nav labs signāls ekonomikai. Protams, tas ir labi uzņēmumiem, bet līdz noteiktam brīdim. Pašreizējā krituma apstākļos cilvēki nevarēs turpināt pirkt produktus pirktspējā. Tas izpaudīsies uzņēmumu peļņas skaitļos. Bet, ja tas ir simptoms konkurences trūkumam, jādomā, kā to veicināt un uzlabot.”Šeit ļoti svarīga ir ēnu ekonomikas samazināšana,” sacīja ekonomists.
Tas ir sarežģīts jautājums, tas veicina jauna biznesa attīstību šeit un piesaista jaunas ārvalstu investīcijas. Acīmredzot uzņēmumiem būs arvien grūtāk cenu pieaugumu pārnest uz pircēju pleciem, un peļņas normas samazināsies. Iedzīvotāju pirktspēja samazinās, un viņi rūpīgi skatās, kam tērēt naudu.
