Swedbank veiktā aptauja Igaunijā, Latvijā un Lietuvā liecināja, ka igauņu interese par ekoloģiski ilgtspējīgām iespējām ir zema – lai gan daudzi plāno iegādāties jaunu automašīnu vai māju, vai renovēt esošo mājokli, vides pēda viņu izvēli ietekmē maz.
Norstatt aptaujas veiktajā aptaujā tika aplūkota cilvēku attieksme un nākotnes plāni saistībā ar automašīnu un mājokļa īpašumtiesībām, mājokļa atjaunošanu un energoefektīvu risinājumu izmantošanu.
Rezultāti atklāja, ka lielākajai daļai igauņu pieder automašīna ar benzīna vai dīzeļdzinēju. Pērkot jaunu automašīnu, 58 procenti aptaujāto apsvērtu iespēju iegādāties elektromobili, bet 21 procents domā, ka to darīs tikai pēc vairāk nekā 10 gadiem.
Sudbank Estonia Privāto klientu daļas vadītājs Tarmo Ulla atzīmēja, ka igauņi joprojām dod priekšroku transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju, un elektromobiļi veido tikai trīs līdz četrus procentus no kopējā pārdoto vieglo automašīnu skaita.
Aptauja arī atklāja, ka katrs piektais Igaunijas iedzīvotājs plāno iegādāties jaunu mājokli. Iegādi motivē vēlme iegūt lielāku mājokli 43 procentiem no šiem iedzīvotājiem, 41 procentam – vēlme dzīvot privātmājā, bet 35 procentiem – vēlme dzīvot mājā ar lielāku jaudu. Sezona.
Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa uzskata, ka savas mājas energoefektivitāte ir svarīga
Renovējot mājokļus, energoefektivitāti par svarīgu motivējošu faktoru uzskata 28 procenti igauņu, kas ir nedaudz mazāk nekā Latvijā un Lietuvā, kur šie rādītāji ir attiecīgi 35 un 39 procenti.
Tomēr visās trīs valstīs ekoloģiskā pēda ir vissvarīgākais reģenerācijas aspekts. Tikai 17 procenti igauņu uzskata, ka vides pēda ir ļoti svarīga reģenerācijā, salīdzinot ar 20 procentiem Latvijā un 31 procentu Lietuvā.
Runājot par sadzīves tehniku, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju informētības līmenis par energoefektivitāti ir nedaudz augstāks – attiecīgi 65 un 66 procenti, salīdzinot ar 58 procentiem Igaunijā. Arī Latvijā un Lietuvā ir augstāks A klases iekārtu īpatsvars, attiecīgi 42 un 41 procents. Salīdzinājumam, Igaunijā A klases iekārtas izmanto 31 procents iedzīvotāju.
Kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka interese par energotaupības risinājumiem pārsvarā ir Igaunijā un Baltijas valstīs, taču cilvēku izvēli bieži ierobežo cena.
