HONOLULU – ārlietu ministrs Entonijs Blinkens un Dienvidkorejas un Japānas ārlietu ministri sestdien prezentēja vienotu fronti pret Ziemeļkorejas spēkiem. Nesenie raķešu izmēģinājumiKo valsts ir veikusi straujākajā tempā pēdējos gados.
“Es domāju, ka mums visiem ir skaidrs, ka KTDR piedzīvo provokācijas posmu,” preses konferencē Honolulu tikšanos pēcpusdienā sacīja Blinkena kungs. Viņš sacīja, ka trīs valstis “turpinās saukt KTDR pie atbildības”, izmantojot Ziemeļkorejas oficiālā nosaukuma Korejas Tautas Demokrātiskā Republika saīsinājumu.
Taču trīs amatpersonas paziņoja, ka viņu valdības ir atvērtas sarunām ar Ziemeļkoreju, pat ja tās nosodīja nesenos izmēģinājumus. “Mēs atkārtojām, ka diplomātija un dialogs ar Ziemeļkoreju ir svarīgāki nekā jebkad agrāk,” sacīja Dienvidkorejas ārlietu ministrs Čuns Eijons.
Blinkena kunga uzstāšanās kopā ar Čungu un Japānas ārlietu ministru Jošimasu Hajaši bija signāls Baidena administrācijas centienos kliedēt iespējamo krīzi ar Ziemeļkoreju.
Pēdējā laikā starp Dienvidkorejas un Japānas valdībām ir bijušas domstarpības par to, kā rīkoties ar Ziemeļkoreju. Seula vēlas Phenjanai piedāvāt vairāk diplomātisku kārdinājumu, savukārt Tokija aicina uz stingrāku nostāju, vairāk sliecoties uz stingrākām ANO sankcijām.
Līdz šim šogad Ziemeļkoreja ir veikusi septiņus raķešu izmēģinājumus, kas ir vairāk nekā visu 2021. gadu.
Īpaši par to bija nobažījušās ASV un to sabiedroto amatpersonas 30. janvāra tests ziemeļoskas, viņuprāt, ir vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete, jaudīgākā raķete, ko valsts ir izmēģinājusi kopš 2017. gada. Tas radīja šaubu par atgriešanos pie prezidenta Donalda Trampa pirmā gada spriedzes, kad Ziemeļi izmēģināja tāla darbības rādiusa raķetes un kodolierīce, un Trampa kungs draudēja palaist “Uguns un dusmas”, no otras puses.
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nesen ierosināja, ka viņš varētu beigt komentāru par tik spēcīgu ieroču izmēģināšanu. Pagājušajā mēnesī Ziemeļkorejas valsts mediji ziņoja, ka Kims to izdarījis Ierēdņi pavēl Lai “izskatītu jautājumu par visu īslaicīgi apturēto darbību tūlītēju atsākšanu”, visticamāk, atsauce uz moratoriju.
Daži analītiķi sacīja, ka Kims un citas amatpersonas, iespējams, jau ir izlēmušas par rīcību, taču viņu nodomi palika neskaidri.
“Mums ir datu punkti. Mums ir daudz kaulu, bet mēs nezinām, kā skeleti sader kopā vai kādā virzienā tie virzās,” sacīja bijušais ASV izlūkošanas analītiķis Ziemeļkorejā Roberts Karlins.
Sanāksmēs Honolulu bija paredzēts ne tikai apspriest Ziemeļkoreju, bet arī mēģināt nomierināt saspīlējumu starp Japānu un Dienvidkoreju, samierinātāja lomu pildot ASV.
Starp abām valstīm pastāv ilgstošas domstarpības par vēsturiskiem jautājumiem, kas izriet no Otrā pasaules kara un Japānas agrākā Dienvidkorejas koloniālās valdnieces statusa. Novembrī Blinkenas vietniece Vendija Šermane Vašingtonā tikās ar kolēģiem no abām valstīm, taču strīdi starp Dienvidkorejas un Japānas amatpersonām noveda pie tā, ka viņa pēc tam sarīkoja neērtu solo preses konferenci.
Šajā ziņā sestdienas preses konference Honolulu bija uzlabojums, lai gan trīs amatpersonas neko būtisku neteica par spriedzi starp Japānu un Dienvidkoreju. Viņi apsprieda pieaugošo berzi reģionā saistībā ar Ķīnas teritoriālajām pretenzijām un Mazāko kaimiņu ekonomiskā piespiešana.
Bet steidzams jautājums bija Ziemeļkoreja. Čuns uzsvēra prezidenta Muna Džēina pārliecību par diplomātiskās saiknes ar Ziemeļkoreju nozīmi. Mūns, kurš palīdzēja īstenot vēsturiskās tiešās sarunas starp Kimu un Trampa kungu, cer, ka Korejas savstarpējo izlīgumu padarīs par sava mantojuma centrālo daļu.
Dienvidkorejā martā notiek prezidenta vēlēšanas, un Mūna pēctecis varētu izvēlēties citu pieeju. ASV amatpersonas apgalvo, ka rūpīgi uzrauga kandidātu attieksmi pret Ziemeļkoreju.
J. Hajaši uzsvēra, ka Japāna ir atvērta arī diplomātijai, un uzsvēra, ka premjerministrs Fumio Kišida ir gatavs tikties ar Kima kungu bez priekšnosacījumiem – šo trīs valstu vadītāju nostāju. Taču viņš sacīja, ka Ziemeļkorejai ir jārisina arī daži Japānai kritiski jautājumi, tostarp Japānas pilsoņu pagātnes nolaupīšanas.
Raķešu izmēģinājumu nozīme Ziemeļkorejā
Pagājušajā mēnesī pēc tam, kad Ziemeļkoreja sāka savu jaunāko raķešu izmēģinājumu sēriju, Valsts departaments aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju noteikt valstij jaunas sankcijas. Taču Ķīna un Krievija priekšlikumu bloķēja.
ASV amatpersonas apgalvo, ka ir izmēģinājušas dažādus veidus, kā sadarboties ar Ziemeļkoreju, cerot atsākt diplomātiju, kas ir apstājusies kopš Trampa kunga un Kima kunga neveiksmīgā samita Hanojā, Vjetnamā 2019. gadā. Taču viņi teica, ka neko nav dzirdējuši. no ziemeļiem, kas ir noslēdzies pasaulei. Ārpus ir vairāk nekā parasti kopš pandēmijas sākuma.
“Mums nav naidīgu nolūku pret KTDR,” sestdien sacīja Blinkena kungs. “Mēs joprojām esam atvērti dialogam bez priekšnosacījumiem, ja Phenjana izvēlēsies šo ceļu.”
Blinkena kunga pēdējā pietura Havaju salās bija nedēļu ilgā ceļojumā pa Āzijas un Klusā okeāna reģionu pēc vizītēm Austrālijā un Fidži. Mērķis bija apstiprināt, ka arī Āzija ir tāda centrā prezidenta Baidena ārpolitikā.
