Kāda ir jūsu personīgā motivācija iesaistīties ilgtspējīgu proteīnu ražošanā?
Pirms pievienošanās Good Food Institute Europe es savu karjeru pavadīju, strādājot ar kopienām, kuras klimata pārmaiņu dēļ saskaras ar arvien nestabilāku eksistenci — no Filipīnu dienvidiem līdz Kenijas laukiem. Taču tagad mēs saskaramies ar visspēcīgākajām pazīmēm, ka klimata krīze ir sasniegusi Eiropu, un mēs dzīvojam pasaulē, kas sabrūk zem spiediena, ko uz to esam izdarījuši.
Klimata pārmaiņas apdraud cilvēku dzīvības un iztikas līdzekļus, un nekur tās nav jūtamas tik asi kā mūsu pārtikas sistēmā — ražas zudumi sausuma un nepastāvīgu laikapstākļu dēļ ir izraisījuši Pēdējo 50 gadu laikā Eiropā tas ir trīskāršojies.
Mums ir jāizstrādā labāks un godīgāks veids, kā pabarot sevi un atteikties no pašreizējās sistēmas, kas ir neefektīva un kaitīga. 70% lauksaimniecības zemes Eiropas Savienībā tiek izmantota lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.
Papildus cīņai pret klimata pārmaiņām ilgtspējīgas olbaltumvielas ir galvenā daļa, risinot daudzas problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, sākot no nodrošinātības ar pārtiku līdz draudošām veselības problēmām, piemēram, pretmikrobu rezistencei. Es nevaru iedomāties ietekmīgāku veidu, kā pavadīt savu laiku, kā vadīt organizāciju, kuras mērķis ir piedāvāt šo aizmirsto risinājumu un padarīt to par realitāti.
Kas būs jūsu darba uzmanības centrā?
GFI uzdevums ir izveidot ceļvedi šai nākotnei un sadarboties ar citiem, lai virzītu pārmaiņas, kas nepieciešamas, lai ilgtspējīgi proteīni gūtu panākumus, un es sniegšu visu atbalstu un norādījumus mūsu augošajai komandai, lai tas notiktu.
Šis darbs svārstās no ierosināto vegānu etiķešu un kultivētas gaļas ražošanas ierobežojumu pārbaudes līdz universitāšu pētniecības centru izveidei, lai sniegtu uzņēmumiem būtisku ieskatu patērētājiem. Taču es arī kādu laiku veltīšu ilgtspējīgu proteīnu profila veidošanai Eiropas valstīs, kur mēs zinām, ka pieaug vēlme pēc šiem pārtikas produktiem un milzīgs izaugsmes potenciāls, taču mēs vēl neesam redzējuši lielu ieguldījumu vai politisko atbalstu.
Mani nepārtraukti pārsteidz mūsu komandas talants, taču mēs joprojām esam mazāk nekā 30 cilvēku, un mēs vienkārši nespēsim vieni paši tikt tik tālu. Tāpēc es koncentrēšos arī uz lielākas informētu un iedvesmojošu sabiedroto grupas izveidi, ar kurām mēs varam strādāt vairākās valstīs, radot sajūsmu par ilgtspējīgiem proteīniem visur no Lisabonas līdz Latvijai.
Kā ir mainījušās ilgtspējīgas proteīna nozares un sabiedrības uztvere par tām laikā, kad pievienojāties GFI Europe?
Ir neticami redzēt, cik ātri šīs nozares ir mainījušās, kopš pievienojos GFI Europe 2020. gada februārī kā trešais komandas dalībnieks. Mēs redzam, ka telpā ienāk arvien vairāk jaunuzņēmumu un jau iedibināto pārtikas uzņēmumu, un tagad visā kontinentā ir vairāk nekā 500 uzņēmumu, kas nodarbojas ar augu izcelsmes lauksaimniecības un raudzētiem gaļas produktiem.
Tā kā uzņēmumi sāk uzzināt par ilgtspējīgu proteīnu potenciālu, sabiedrība kļūst arvien ieinteresētāka.
Mēs zinām, kurš privātā meklēšana ka liels skaits cilvēku Francijā, Spānijā, Vācijā un Itālijā tagad aizstāj tradicionālo gaļu ar augu izcelsmes gaļu un ka no 33% līdz 65% patērētāju šajās valstīs jau ir gatavi pirkt kultivētu gaļu.
Taču šie pārtikas produkti joprojām ir tālu no vietas, kur tiem vajadzētu būt visā Eiropā. Pagaidām ilgtspējīgi proteīni ir vieta, kur 90. gados bija saules paneļi. Tā vietā, lai būtu vienkārši izvēle videi draudzīgiem patērētājiem, kuri vēlas maksāt piemaksu, mums ir jānodrošina, ka viņi saņem valdības atbalstu un ieguldījumus, kas nepieciešami, lai pilnībā izmantotu savu potenciālu.
Kādas ir pašreizējās problēmas šajā nozarē?
Tā kā šie pārtikas produkti kļūst arvien populārāki un pievērš lielāku uzmanību no politiķu un plašsaziņas līdzekļu puses, tie arī tiek rūpīgi pārbaudīti kā nekad agrāk, un ir parādījušies jauni izaicinājumi.
Pārdodu augu pārtiku turpina celties Eiropā, taču globālā ekonomikas nestabilitāte, inflācija un bruņoti konflikti ir satricinājuši trauslās piegādes ķēdes, kas ir mūsu pārtikas sistēmas pamatā, un daži augu izcelsmes uzņēmumi ir cīnījušies ar sekām.
Lai gan ilgtspējīgas olbaltumvielas, kurām nepieciešams mazāk zemes, ūdens un enerģijas, ir labi piemērotas, lai pārvarētu šīs problēmas, šī ir jauna nozare, kas lielā mērā ir atkarīga no riska kapitāla investīcijām, kas nozīmē, ka skarbāks ekonomiskais klimats ir lielāks izaicinājums nekā lielie tradicionālie ražotāji ar lielākām rezervēm, lai izturētu vētru.
Arī politiski parādās jauni izaicinājumi. Mēs sākam redzēt pretestību šiem pārtikas produktiem Eiropā, ko vislabāk raksturo Itālijas valdība, kas apsver tiešu kultivētas gaļas aizliegumu — šis solis apslāpētu zinātniskos pētījumus un ierobežotu patērētāju izvēli valstī, kas labi pazīstama ar savu pārtikas inovāciju vēsturi.
Ko mums Eiropā nozīmē ASV apstiprinājums audzētai gaļai?
Fakts, ka kultivēta gaļa tagad ir pieejama patērētājiem Lielākā ekonomika pasaulē Tas ir liels solis, kas veicinās investoru uzticību un ievadīs pilnīgi jaunu inovācijas posmu, taču tas rada dažus lielus jautājumus par to, kas notiek šajā Atlantijas okeāna pusē.
Gandrīz tieši pirms 10 gadiem holandiešu zinātnieks doktors Marks Posts pasākumā Londonā demonstrēja pasaulē pirmo audzēto burgeru. Kultivēta gaļa ir radusies Eiropā, un mēs esam mājvieta dažiem pasaules vadošajiem zinātniekiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem, taču tagad mums draud atpalikt.
Tas vairs nav hipotētisks – daudzi Eiropas jaunuzņēmumi plāno būvēt paplašināšanās telpas ASV un Singapūrā, kur viņi var redzēt skaidru ceļu uz tirgu.
Mums steidzami ir nepieciešams, lai Eiropas valdības pieņemtu skaidras ilgtspējīgas olbaltumvielu stratēģijas un padarītu regulatīvo sistēmu pārredzamāku, lai nodrošinātu, ka netiek zaudēta Eiropas konkurētspēja un dažu pēdējo gadu laikā panāktais progress un ka šo pārtikas produktu ieguvumi videi un sabiedrības veselībai ir jūtami visā mūsu kontinentā.
Kā, jūsuprāt, nozare virzīsies uz priekšu nākamo piecu gadu laikā?
Man ir ambīcijas, lai pēc pieciem gadiem eiropieši varētu baudīt kultivētu gaļu un mikrofermentācijas produktus, un tagad topošie nākamās paaudzes veģetārie ēdieni būs populāri, garšīgi un par pieņemamu cenu.
Taču, lai Eiropa kļūtu par pasaules līderi ilgtspējīgu proteīnu jomā, mums ir nepieciešams, lai valdības un uzņēmumi atbalstītu šo nozari, atzītu šo pārtikas produktu nozīmi un ieguldītu pētniecībā un infrastruktūrā, lai tā darbotos.
Mēs redzam, ka ciparnīca griežas pareizajā virzienā. Mūsu jaunākais Ziņojums par stāvokli pasaules politikā Šķiet, ka Eiropas valdības ir panākušas tādus agrīnos pionierus kā Singapūra un ASV, valsts investīcijas tuvojas pusmiljardam eiro, no kurām liela daļa ir ieguldīta pēdējā gada laikā.
Mums ir jāturpina šis impulss, un mums ir jārisina dažādi vēstījumi, ko dažas Eiropas valdības sūta ilgtspējīgiem proteīna ražotājiem, pretējā gadījumā iespēja vadīt pasauli un virzīt inovācijas šajā svarīgajā klimata risinājumā paslīdīs no mūsu pirkstiem.
Kas ir jāmaina, lai ilgtspējīgas olbaltumvielas izmantotu savu potenciālu Eiropā?
Mēs esam noteikuši trīs galvenos mērķus, kuriem ir jānotiek. Pirmkārt, mums ir jāpalielina valdības ieguldījumi atvērtās piekļuves infrastruktūras un pētniecības un izstrādes paplašināšanā, lai paātrinātu garšas un cenu samazinājuma uzlabojumus.
Otrkārt, mums ir jāpaplašina zinātnieku kopiena, kas strādā pie ilgtspējīgiem proteīniem Eiropā, un jānodrošina, lai pētniekiem būtu resursi galveno tehnisko izaicinājumu pārvarēšanai.
Visbeidzot, mums ir jāpalielina privātās investīcijas šajā nozarē, sākot no sākuma finansējuma inovatīviem uzņēmējiem līdz lieliem kapacitātes palielināšanas projektiem lielo zīmolu zīmoliem.
Tie būs katra lēmuma pamatā, kad stāšos pie GFI Europe stūres, taču mēs to nevarēsim paveikt vieni. Lai tas notiktu, mums būs cieši jāsadarbojas ar biznesa, zinātnes un politikas partneriem.
