Papildus Vācijas un Francijas uzsāktajai Gaia-X mākoņu iniciatīvai ES dalībvalstis vienlaikus vada lielu Eiropas projektu nākamās paaudzes mākoņu infrastruktūras un pakalpojumu jomā. Šis ir oficiāli “Svarīgs Eiropas kopēju interešu projekts” (IPCEI), ar kura starpniecību stratēģiskās finansēšanas projekti tiek sagrupēti Eiropas Savienības Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības un uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāta paspārnē. Federālā ekonomikas ministrija (BMWi) tagad ir sākusi Vācijas iesniegšanas kārtu partnerībām starp potenciālajām iesaistītajām pusēm.
Rūpniecība 4.0 un autonomā braukšana
kā daļu no iniciatīvas BMWi vēlas atlasīt projektus un uzņēmumus Eiropas operācijai šovasar, kuras mērķis ir apvienot dažādos partnerus un apakšprojektus vispārējā koncepcijā (“sadraudzība”). Federālā valdība paredzētajiem IPCEI-CIS (mākoņu infrastruktūra un pakalpojumi) nodrošina 750 miljonus eiro. Tas nāk no Vācijas nesen apstiprinātā Vācijas koronavīrusa attīstības un noturības plāna burkas.
Saskaņā ar plānu, kuru atkal izstrādāja Vācija un Francija, IPCEI-CIS mērķis ir izveidot stabilu mākoņu infrastruktūru, piedaloties vairākiem pakalpojumu sniedzējiem visā Eiropā. Pēc BMWi domām, mērķis ir uzsākt jaunu tehnoloģiju izstrādi, kas “nodrošina reālā laikā ļoti lielu datu apjomu apmaiņu un apstrādi decentralizētās sistēmās”. Tas ir vienīgais veids, kā progresēt tādas lietojumprogrammas kā Industry 4.0 un Autonomous Driving.
“Augsts novatoriskais potenciāls”
Pēc departamenta domām, tas nozīmē, ka “datiem un datu pakalpojumiem jāspēj plūst vienmērīgi”. Tam jāattiecas, piemēram, uz apmaiņu starp uzņēmuma datoru mākoņiem, kas novietoti kā “malu mākoņi” tuvu lietotājam, un centrālo infrastruktūru. Tāpēc ir jāizstrādā energotaupīgi, ļoti efektīvi, automatizēti un tīkloti pakalpojumi. Saskaņā ar ES pārskatīto rūpniecības stratēģiju uzsvars jāliek uz “lietojumiem rūpnieciskā mērogā”.
BMWi redz trūkumus pašreizējā situācijā, jo mākoņpakalpojumu tirgū “dominē daži lieli uzņēmumi no trešām valstīm”. No otras puses, Eiropas piegādātāji ir “lielā mērā sadrumstaloti”. Kopumā trūka “piedāvājumu mērogojamības, savietojamības un pārredzamības”. Tas kaitē konkurencei un neļauj “pilnībā izmantot Eiropas ekonomikas augsto inovāciju potenciālu”.
Datu aizsardzība un kiberdrošība
Iepriekš pētījums Eiropas Savienības komisijas uzdevumā parādīja, ka mākoņdatošanas nozarē tirgus stāvoklis un super pārlūku Amazon, Google un Microsoft lielums vienlaikus padarīja citu konkurentu ienākšanu mazāk rentablu un apgrūtināja kļūt par Eiropas līderi jaunajās nozarēs. Tātad mākoņa lietotājiem būs ļoti ierobežota vai nebūs iespēju pārslēgties starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un ņemt līdzi savus datus. Turklāt ir lielas bažas par ārvalstu mākoņpakalpojumu izmantošanu datu aizsardzības un kiberdrošības apsvērumu dēļ.
Ar IPCEI-CIS tās atbalstītāji vēlas “noteikt pilnīgi jaunus mērogojamības, savietojamības un uzticamības standartus”. Tas ir vienīgais veids, kā izveidot jaunu datu ekosistēmu ap lietisko internetu ar daudziem sensoriem. Kopuzņēmumam vajadzētu arī palielināt energoefektivitāti un veicināt Zaļo vienošanos. Tikai plānotās infrastruktūras decentralizētajai arhitektūrai ir “liels enerģijas ietaupījuma potenciāls”, jo datu apstrāde aizvien biežāk var notikt izcelsmes vietā.
Lietojumprogrammu skices un bāku projekti
Arī Vācija un Francija ar lielā projekta starpniecību vēlas stiprināt digitālo suverenitāti. Datus jāspēj “izveidot, meklēt, piekļūt tiem, apstrādāt un koplietot saskaņā ar Eiropas vērtībām un standartiem”. Tāpēc IPCEI-CIS tiks veidota uz Gaia-X. Paralēlā iniciatīva jau ir tālāk attīstīta ar pirmajiem pielietotajiem zīmējumiem un bāku projektiem. Var ātrāk palielināt, izmantojot IPCEI-CIS, Federālais ekonomikas ministrs Pēteris Altmaiers saka: (CDU). Gaia-X ir nonācis ugunsgrēkā, jo tā dalībfirmu vidū ir ne tikai ASV superfirmas, bet arī citi strīdīgi spēlētāji, piemēram, lielo datu kompānija Palantir vai Ķīnas mākoņu giganti Alibaba un Huawei.
Pēc BMWi domām, IPCEI-NVS var būt veiksmīga tikai tad, “ja apvienojas vairākas dalībvalstis un uzņēmumi”. Papildus ierosinātājiem šobrīd piedalās Beļģija, Ungārija, Itālija, Luksemburga, Latvija, Nīderlande, Polija, Slovēnija un Spānija. Valsts digitālās transformācijas valsts ministrs Sedriks O.
Pirmie uzņēmumi savus projektus prezentēs 22. jūlijā, un ES Padomes prezidentūra Slovēnijā 29. septembrī Ļubļanā plāno sākt oficiālo Eiropas sadraudzības procesa pasākumu. BMWi norāda, ka IPCEI-CSI komisijā tiks oficiāli reģistrēta vēlākais līdz gada beigām. Pēc tam Briseles izpilddirektors 2022. gada pirmajā pusē var apstiprināt atsevišķus projektus.
(ĶMI)
