Etiopija paraksta līgumu ar Somalilendu, kas paver ceļu piekļuvei jūrai

Tās valdība paziņoja, ka Etiopija ir spērusi pirmos likumīgos soļus ceļā, kas kādu dienu ļautu valstij, kurai nav sauszemes, piekļūt jūrai.

Tā parakstīja tā saukto saprašanās memorandu ar vienpusēji pasludināto Somalilendas Republiku par vienas no tās ostām izmantošanu.

Etiopijas premjerministrs Abijs Ahmeds iepriekš raksturoja piekļuvi jūrai kā savas valsts eksistenciālu problēmu.

Viņa paziņojums oktobrī izraisīja spriedzi visā Āfrikas ragā.

Bija dažas bažas, kuras varas iestādes ātri kliedēja, ka tas nozīmēja mēģinājumu sagrābt zemi citai Etiopijas kaimiņvalstij Eritrejai.

Sīkāka informācija par pirmdien noslēgto vienošanos ar Somalilendu nav izpausta, taču Abiija biroja paziņojumā teikts, ka tas “pavērs ceļu Etiopijas centienu sasniegšanai nodrošināt piekļuvi jūrai”. Sarunās, kas notika pirms saprašanās memoranda, galvenā uzmanība tika pievērsta Berberas ostai Somalilendā.

Saprašanās memorands nav juridiski saistošs, lai gan tas tiek uzskatīts par nodomu paziņojumu un var novest pie līguma, kas uzliek pienākumus pusēm, kas to paraksta.

Tomēr Adisabeba šo notikumu raksturo kā lielu diplomātisko uzvaru.

Uzstājoties parakstīšanas ceremonijas laikā, Abdi kungs sacīja, ka līgumā ir iekļauts punkts, kas paredz, ka Etiopija kādā brīdī nākotnē atzīs Somalilendu kā neatkarīgu valsti.

Somālilendas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts Vēlāk “vēsturiskais līgums garantē Etiopijas piekļuvi jūrai tās jūras spēkiem apmaiņā pret Somalilendas Republikas oficiālu atzīšanu, kas ir nozīmīgs diplomātiskais pavērsiens mūsu valstij.”

Tajā citēts Abdi teiktais, ka atzīšana saņemta apmaiņā pret “Etiopijas jūras spēku piekļuvi jūrai 20 kilometru attālumā, kas nomāta uz 50 gadiem”.

Etiopija nekomentēja šo darījuma aspektu.

Somālilenda no Somālijas atdalījās pirms vairāk nekā 30 gadiem, taču Āfrikas Savienība vai ANO to nav atzinusi par neatkarīgu valsti.

Uz paziņojumu no Somālijas, kas uzskata Somālilendu par daļu no savas teritorijas, atbildes nebija. Taču nacionālā raidorganizācija SNTV ziņoja, ka otrdien notiks ārkārtas Ministru kabineta sēde, lai apspriestu šo jautājumu.

Etiopija zaudēja piekļuvi jūrai, kad 90. gadu sākumā Eritreja atdalījās. Ar vairāk nekā 100 miljoniem iedzīvotāju tā ir visvairāk apdzīvotā valsts pasaulē, kurai nav sauszemes.

Līdz šim Etiopija lielāko daļu sava importa un eksporta izmantoja kaimiņos esošās Džibutijas ostu.

2018. gadā Etiopija un Somālilenda parakstīja darījumu, kura rezultātā Adisabebai piederēs 19% Berberas ostas akciju, bet AAE loģistikas uzņēmumam DP World saglabās 51% akciju.

Taču tas neizdevās 2022. gadā, jo “Etiopija neizpildīja nepieciešamos nosacījumus, lai iegūtu līdzdalību pirms termiņa”, tika ziņots, ka toreiz paziņoja Somalilendas varas iestādes.