Kāds vīrietis, domājams, ir no Afganistānas, brīvprātīgajiem poļu juristiem sacīja, ka grupējums vēlas pieteikties starptautiskai aizsardzībai Polijā. / Vojtech Radwansky / Agence France-Presse
Kāds vīrietis, domājams, ir no Afganistānas, brīvprātīgajiem poļu juristiem sacīja, ka grupējums vēlas pieteikties starptautiskai aizsardzībai Polijā. / Vojtech Radwansky / Agence France-Presse
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir lūgusi Polijas un Latvijas valdībām iejaukties un palīdzēt desmitiem migrantu, kas iesprostoti pie abu valstu robežām ar Baltkrieviju.
Divas nedēļas 32 cilvēki no Afganistānas uzturas zonā, kas brīva no cilvēkiem starp Poliju un Baltkrieviju, bet 41 Irākas valstspiederīgais ir iestrēdzis pie Latvijas un Baltkrievijas robežas.
Organizācija Ocalenie Foundation, kas palīdz bēgļiem Polijā, ir paudusi nopietnas bažas par migrantu veselību – trešdien ziņo, ka 25 no grupas dalībniekiem klājas labi un 12 cilvēki ir kritiskā stāvoklī.
Tulki sazinās ar robežās esošajiem, izmantojot skaļruņus. Īpašas bažas rada 52 gadus vecas trīs bērnu mātes labklājība, kura ir pārāk slima, lai izietu no telts.
Pēdējās dienās kāds opozīcijas poļu deputāts ir nofilmēts, mēģinot aizbēgt grupējumā, lai piegādātu piegādes, un pēc tam pretī stājās robežsargi.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieprasījusi Polijas un Latvijas varas iestādēm nodrošināt pagaidu pasākumu ietvaros abas grupas ar pārtiku, ūdeni, apģērbu, atbilstošu medicīnisko aprūpi un, ja iespējams, pagaidu pajumti.
Tiesas lēmumā tika atzīmēts, ka “šis pasākums nav jāsaprot kā prasība Polijai vai Latvijai atļaut pieteikuma iesniedzējiem ieceļot savā teritorijā”.
Ieinteresētajām pusēm ir arī 10 dienas laika, lai atbildētu uz tiesas jautājumiem. Migranti uzmundrināja, izdzirdot paziņojumu par pagaidu pasākumiem no Eiropas Cilvēktiesību tiesas, norāda tuvumā sapulcējušies atbalstītāji.
Ceturtdien Polijas premjerministrs sacīja, ka viņa valsts ir gatava sniegt palīdzību migrantiem, taču norādīja, ka viņi atrodas Baltkrievijas robežas pusē, tāpēc Baltkrievijai jāpiekrīt sniegt viņiem palīdzību.
Polijas karavīri strādā pie dzeloņstiepļu žoga būvniecības gar valsts robežu ar Baltkrieviju. / Yap Ariane / Agence France-Presse
Polijas karavīri strādā pie dzeloņstiepļu žoga būvniecības gar valsts robežu ar Baltkrieviju. / Yap Ariane / Agence France-Presse
Arī Latvijas valdība apstiprināja, ka izpildīs tiesas lēmumu. Ārlietu ministrijas preses pārstāvis medijiem sacīja, ka Latvija “turpinās sniegt humāno palīdzību pārtiku, ūdeni un medicīnisko palīdzību riska grupas cilvēkiem.
“Jāpiebilst, ka iepriekšminētie pasākumi ietver aktivitātes, kuras jau ir īstenojusi Latvija.”
Polija, Latvija un Lietuva ziņoja par strauju to cilvēku skaita pieaugumu, kuri vasarā mēģina šķērsot robežu ar Baltkrieviju. Daudzi imigranti ieradās no Afganistānas un Irākas. Baltkrievija tiek apsūdzēta cilvēku pārvietošanā un virzībā uz robežu ar Eiropas Savienību, reaģējot uz savienības sankcijām.
Otrdien vietējie mediji ziņo, ka Baltkrievijas Ārlietu ministrija ASV koalīcijas ietvaros apsūdzēja Poliju migrantu plūsmu veicināšanā no Afganistānas – un vainoja Eiropas Savienības robežu sadarbības sabrukumu.
Trešdien Polijas valdība apstiprināja, ka militāristi ir sākuši būvēt trīs metrus garu žogu, kas stiepjas 180 kilometru garumā gar Baltkrievijas robežu.
Lietuva jūnijā sāka būvēt līdzīgu žogu, pagarinot vairāk nekā 500 kilometrus. To plānots pabeigt līdz 2021. gada septembrim.
Izsludinot žogu, Polijas premjerministrs atzīmēja, ka 3000 migrantu mēģinājumi iekļūt valstī ir apturēti, savukārt 700 cilvēki, kas sasnieguši Polijas teritoriju, atrodas slēgtos centros, no kuriem daudzi, visticamāk, tiks nosūtīti atpakaļ uz Tuvajiem Austrumiem.
