ES līderi plāno aizrādīt Polijai, ka tā apstrīd viņu integrāciju

Eiropas Savienības līderi ceturtdien pastiprinās spiedienu uz Polijas kolēģiem saistībā ar tiesas spriedumu, kas apšauba Eiropas likumu pārākumu, strauji saasinoties ideoloģiskām cīņām, kas draud izraisīt jaunu krīzi blokam.

Francijas prezidents un Nīderlandes premjerministrs ir īpaši piesardzīgi, lai to valdību naudas iemaksas ES nenestu labumu sociāli konservatīviem politiķiem, kuri grauj Rietumu liberālo demokrātiju likumos noteiktās cilvēktiesības.

Francijas ES lietu ministrs sacīja, ka “Eiropas projekts vairs nepastāv”, ja vairs netiek piemēroti kopējie noteikumi.

“Polija pakļauj sevi riskam,” Klements Bonna sacīja 27 ES līderiem Briselē. “Galu galā, ja dialogs neizdodas, mēs varam ķerties pie dažāda veida sankcijām.”

Eiropas Parlaments balsoja par rezolūciju vēlāk dienā, pieprasot blokam pārtraukt ES palīdzību Polijai par demokrātijas principu pārkāpšanu.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis gatavojas vienaudžu priekšā aizstāvēt Polijas Konstitucionālās tiesas 7. oktobra spriedumu, kurā teikts, ka ES tiesību elementi neatbilst valsts konstitūcijai.

Moravecki šonedēļ jau ir nonācis ES likumdevēju apšaudē, un komisijas vadītājs sacīja, ka izaicinājums Eiropas tiesību sistēmas integritātei nepaliks bez atbildes.

Tas, papildus citām valdošās partijas Likums un taisnīgums ieviestajām politikām, Polijai izmaksās naudu.

“Neaizmirsti”

Ar šo spriedumu PiS ir paaugstinājis likmes gadiem, kad arvien sīvāk strīdas ar Eiropas Savienību par demokrātijas principiem, sākot no tiesu un plašsaziņas līdzekļu brīvības līdz sieviešu, imigrantu un LGBT personu tiesībām.

Kāds vecāks ES diplomāts sacīja, ka šāda politika “nav pieņemama ES”.

Komisija tagad ir aizliegusi Varšavai piesaistīt 57 miljardus eiro (66 miljardus ASV dolāru) ārkārtas līdzekļu, lai palīdzētu tās ekonomikai izkļūt no COVID-19 pandēmijas. Varšava riskē arī ar turpmākām sankcijām no bloka Augstākās tiesas puses.

Zviedrija, Somija un Luksemburga ir arī starp tām, kuras vēlas saskaņot Varšavu, un ir pastiprinājušas kritiku kopš partijas “Likums un taisnīgums” nākšanas pie varas 2015. gadā Polijā – Eiropas Savienības lielākajā bijušajā komunistiskajā valstī ar 38 miljoniem iedzīvotāju.

Attiecībā uz ES jaunākā attīstība atšķirībās ar ES skeptisko partiju Likums un taisnīgums arī notiek jutīgā laikā, kad tā cīnās ar Brexit ietekmi.

Bloks – bez Lielbritānijas – pagājušajā gadā veica lielu integrācijas lēcienu, piekrītot kopīgām parāda garantijām, lai savāktu 750 miljardus eiro pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanas projektiem, pārvarot stingro pretestību no tādām bagātām valstīm kā Nīderlande.

Moraveckis “Polexit” noraidīja ideju par izstāšanos no ES. Dalības atbalsts joprojām ir ļoti augsts Polijā, kas ir guvusi lielu labumu no finansējuma no bloka, kuram tā pievienojās 2004. gadā.

Taču Varšava, kuru atbalsta Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, vēlas atgriezt pilnvaras valstu galvaspilsētās un kritizēja, pēc tās teiktā, pārmērīgās Komisijas pilnvaras.

Lai gan daudzi arvien vairāk ir neapmierināti ar neveiksmīgajiem mēģinājumiem pārliecināt Varšavu mainīt kursu, Vācijas kanclere Angela Merkele jau sen brīdināja par Polijas izolāciju un norādīja, ka ideoloģiskās domstarpības labāk nav atrisināt tiesās.

Tomēr viņas ietekme ir vājinājusies kā veterānei, kura 16 varas gados pavadījusi vairāk nekā 100 augstākā līmeņa sanāksmes, apmeklējot Briseli, kas varētu būt viņas pēdējā ES līderu sanāksme pirms nodošanas jaunai Vācijas kanclerei.

Ārpus Polijas vadītāji arī aplūkos, kā reaģēt uz enerģijas cenu kāpumu, apspriedīs imigrāciju, viņu sarežģītās attiecības ar Baltkrieviju un COVID-19 pandēmiju. (1 dolārs = 0,8584 eiro)

Papildu ziņojumi, ko snieguši Džons Čalmerss, Gabriella Bačinska, Filips Blinkpens, Mišela Roze, Andreass Reinkē un Sabīne Zībolda; Raksta Gabriela Bačinska; Montāža: Ričards Boleins un Alekss Ričardsons

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.