ES dod Horvātijai pēdējo zaļo gaismu eiro ieviešanai 2023. gadā

izdots:

Eiropas Savienības finanšu ministri otrdien deva pēdējo zaļo gaismu Horvātijai vienotās eiro valūtas ieviešanai 2023. gada 1. janvārī.

“Es vēlos apsveikt savu kolēģi Zdravko Mariču un visu Horvātiju ar kļūšanu par 20. valsti, kas pievienojusies eirozonai,” sacīja ES rotējošās prezidējošās valsts Čehijas finanšu ministrs Zbeniks Stangora.

Horvātijas pāreja no kunas uz eiro 2023. gadā notiks mazāk nekā desmit gadus pēc Bijušās Dienvidslāvijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai, un tas iezīmēs jaunu pavērsienu ES integrācijā.

“Šis ir laiks svinībām… un pārliecības aktam,” parakstīšanas ceremonijā Briselē sacīja Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda.

“Visa Horvātija ar pārliecību ir nolēmusi, ka ir svarīgi pievienoties eirozonai un eirozonai,” viņa piebilda.

Pieņemot vēsturiskajam solim nepieciešamos juridiskos tekstus, ministri oficiāli noteica eiro 7,53450 HRK.

Jaunā dalībniece grupai pievienojas grūtā brīdī, kad eiro kurss tuvojas paritātei ar ASV dolāru, kas ir simptoms draudošajai dzīves dārdzības krīzei eirozonas ekonomikā.

“Šajās dienās mēs visi saskaramies ar ļoti spēcīgiem izaicinājumiem, taču ir skaidrs, ka ar saskaņotu politiku un pasākumiem, manuprāt, mēs varam tikt galā ar šiem izaicinājumiem,” sacīja Mareks, ierodoties Briselē, lai tiktos ar kolēģiem.

Lai pievienotos eiro, Horvātija izpildīja stingrus nosacījumus, tostarp saglabāja inflāciju tādā pašā diapazonā kā tās ES vienaudžiem, kā arī pieņēma pareizus valsts izdevumus.

Horvātija ir paudusi vēlmi ieviest vienoto valūtu, pievienojoties Eiropas Savienībai 2013. gadā, un lēmums atļaut iestāties Zagrebā pieņemts, kad eiro tikko svinēja 20. gadadienu.

2002. gada 1. janvārī miljoniem eiropiešu 12 valstīs atteicās no liras, franka, Vācijas markas un drahmas apmaiņā pret eiroobligācijām un monētām.

Kopš tā laika tām pievienojušās vēl septiņas valstis: Slovēnija 2007. gadā, Kipra un Malta 2008. gadā, Slovākija 2009. gadā, Igaunija 2011. gadā, Latvija 2014. gadā un visbeidzot Lietuva 2015. gadā.

READ  Enersense un Latvijas pārvades sistēmas operators AST Baltijas energosistēmu sinhronizācijas projekta ietvaros parakstīja līgumu, lai palielinātu energoapgādes pašpietiekamību Latvijā.

“taustāmi ieguvumi”

Bulgārija ir nākamā valsts, kas pievienosies eiro, un ir paziņojusi par gatavību to ieviest no 2024. gada 1. janvāra.

Tomēr eirozonas dalībvalstis ir nobažījušās par Bulgārijas ekonomikas stabilitāti ilgtermiņā, un Sofijai vēl nav bijis tāda paša politiskā atbalsta kā Horvātijai.

Eiropas Savienības valdības ir nobažījušās par kļūdu atkārtošanu eiro sākuma dienās, kad tādas valstis kā Grieķija steidzās ieviest trauslo vienoto valūtu, paverot ceļu eirozonas parādu krīzei.

Tāpat kā pilsoņi, kuri ir pieņēmuši eiro pirms viņiem, daudzi horvāti baidās, ka eiro ieviešana paaugstinās cenas, jo īpaši tāpēc, ka uzņēmumi iekasēs cenas, pārejot no kuna.

Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis uzstāja, ka pievienošanās eiro Horvātijai “nesīs taustāmu ekonomisko labumu”.

Viņš piebilda, ka eiro izmantošana “padarīs ieguldījumus jūsu valstī vienkāršāku un pievilcīgāku. Tas samazinās šķēršļus uzņēmumiem un likvidēs valūtas maiņas izmaksas”.

(AFP)

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top