Viena krasa atšķirība gan ir tā, ka Latvijā valstij ir izdevies atvēlēt teritoriju, kas ir mazapdzīvota un lielākoties atrodas uz primāri valstij piederošas zemes, otrdien vēstīja Latvijas “Aktuālās kameras” korespondents Ragnars Kunds.
Tam vajadzētu palīdzēt samazināt traucējumus, salīdzinot ar Norsepalo paplašināšanas zonu Igaunijā, kur vairāk nekā 20 īpašumu īpašnieki tiks pakļauti piespiedu pārdošanai.
Lēnas ciems (attēlā), netālu no Lietuvas robežas, ir viens no tuvākajiem apdzīvotajiem punktiem plānotajam jaunajam Latvijas militārajam apgabalam Šilonijas (Sīlijas) vēsturiskajā rajonā. Taču ātri ieskatoties kartē, redzams, ka starp blīvajiem mežiem un reģiona robežām ir daudz zemes. Tas nozīmē, ka ciematam kopā ar citiem ir saprātīga buferzona starp to un mācību zonu, un tā izveidei nevajadzētu pārmērīgi ietekmēt vietējos iedzīvotājus, ziņoja AKP.
Latvijas un Lietuvas robeža šajā vietā atrodas tikai 15 km uz dienvidiem.
No aptuveni 26 000 hektāru noteiktajā teritorijā tikai 1000 hektāru veido privātīpašumā esošā zeme, savukārt pašvaldības pārziņā esošā zeme veido tikai 31 hektāru.
Lielāko daļu teritorijas veido valstij piederoši meži.
Nesen pieņemtā Saeimas – Latvijas parlamenta – rezolūcija ļāva mežizstrādes procesam noritēt ātri
Apmēram desmitiem privātīpašnieku nācās atteikties no sava īpašuma, tostarp no Mednieku kluba, ko sauc par Gambegu – lai gan šajā klubā nekādā gadījumā nebija pastāvīgu iedzīvotāju.
Gambijas valdes loceklis Zigmunds Avens stāsta: “Šī vieta mūsu zvejniekiem pieder jau divdesmit gadus. Mūsu centrs ir unikāls, jo tas ir pirmais šāda veida būvniecība Latvijā. Šobrīd tiek meklēta vieta, kur pārcelties. Šobrīd šī īpašumtiesību nodošana ir sākusies, savukārt kompensācijas apmērs kļūs skaidrs vēlāk.
Taču plānotās apmācību laukuma nomaļa atrašanās vieta nenozīmē, ka nepalielināsies satiksme un citi trokšņi, kas joprojām ietekmē vietējo dzīvi.
Taču, pēc tuvējās Jēkabpils pašvaldības vadītāju domām, pozitīvais ir lielāks par negatīvo, savukārt Latvijas aizsardzības vajadzības visiem ir labi saprotamas.
“Protams, nevienam nav vēlēšanās atteikties no sava īpašuma. Taču gan vietējie iedzīvotāji, gan mednieku klubi saprot, ka šis projekts nerodas tikai no Aizsardzības ministrijas vēlmes. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu mūsu valsts drošību,” sacīja Jēkaba pilsētas mērs Raivis Rajinis.
Viņš piebilda, ka attīstībai jāpalīdz arī vietējai ekonomikai.
Viņš turpināja: “Dzīvojamajā kompleksā, kad tas tiks uzbūvēts, būs tūkstošiem aizsardzības spēku darbinieku, un cilvēkiem būs jāiet pie frizētavas un jāveic citi ikdienas darbi. Tas nozīmē, ka nepieciešami dažādi veikali un pakalpojumi, restorāni, kafejnīcas, atpūtas un atpūtas vietas utt..”
Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāre Dženisa Garisone atzinīgi novērtēja vispārējās un pašvaldības pieeju izmaiņām.
“Gan iedzīvotāju, gan pašvaldību attieksme ir bijusi lieliska,” viņš sacīja AK.
Tajā pašā laikā vietējās pašvaldības, kuras skārusi attīstība, norāda, ka vēlas precīzāku informāciju no Aizsardzības ministrijas, lai pamatotu savus plānus. Konkurences gaisotne, kā ziņo AK, ir skaidra – ar jautājumiem, kas grozās, teiksim, vai braukt uz Rīgu, kas atrodas vairāk nekā 100 km attālumā, lai saņemtu būtiskus pakalpojumus, vai nodrošināt to sniegšanu uz vietas.
Atbildes uz šiem jautājumiem ietver aptuvenus skaitļus par jaunpienācēju skaitu, kuri, visticamāk, būs plānotā objekta pastāvīgie iedzīvotāji.
“Ļoti gribētos, lai mums pasaka, kāds ir temps, cik cilvēku te varētu ierasties, kāds būs ceļu tīkls un kādi izglītības pakalpojumi bērniem jānodrošina,” sacīja Raivis Rajinis.
Latvijā un Igaunijā ir gandrīz identisks iedzīvotāju blīvuma līmenis – aptuveni 30 cilvēki uz kvadrātkilometru un līdzīgs iedzīvotāju skaits (apmēram 1,8 miljoni Latvijā pret 1,3 miljoniem Igaunijā).
Tomēr Rīgā, kur iedzīvotāju skaits ir gandrīz divreiz lielāks nekā Tallinā, dzīvo daudz lielāka iedzīvotāju kopskaita daļa, savukārt Latvijā ir vēl četras pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 (Daugavpils, Liepāja, Jelgava un Jūrmala), salīdzinot ar divām Igaunijā (Tartu un Narva).
Rezultāts ir tāds, ka Latvijas lauki daudzviet ir mazāk apdzīvoti nekā Igaunija – Zasas pagastā, kur atrodas Lön, iedzīvotāju blīvums ir tikai 6 cilvēki uz km²; Veru apriņķī, kur atrodas Norcepalo rajons, blīvums ir aptuveni 15 cilvēki uz kvadrātkilometru.
Latvija iesaukšanu atjaunoja šogad, savukārt Kanāda, vadošā NATO valsts šīs valsts pastiprinātajā kaujas grupā, paziņoja, ka līdz 2026.gadam dubultos savu militāro klātbūtni valstī.
–
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
avots:
“Faktiskā kamera”, reportieris Ragnars Kunds.
