Tā kā Eiropa pamazām pāriet no benzīna un dīzeļdegvielas uz elektriskajiem transportlīdzekļiem, ir nepieciešams izveidot uzlādes stacijas. Pašlaik tie daudzviet ir īsi. Tāpēc Eiropas Parlaments šonedēļ apstiprināja jaunu likumu, kas paredz, ka līdz 2026. gadam uz lielākajām automaģistrālēm uz katriem sešdesmit kilometriem būs nepieciešama vismaz viena spēkstacija.
Kravas automašīnu un autobusu uzlādes stacijas plānotas ik pēc 120 km.
Eiroparlamenta deputāts Roberts Zell (Nacionālā alianse) iebilst pret šo ideju. Domājams, ka Latvijā šīs prasības būtu grūti ieviest tik īsā laikā.
Turklāt elektrotīkla jaudas palielināšanai būs nepieciešamas lielas investīcijas, par kurām maksās visi nodokļu maksātāji.
“Tas viss liecina par komerciālas intereses trūkumu. Tātad, ja nav komerciālas intereses, bet ir noteikumi, kas ir jāīsteno, sabiedrība par to maksā. [..] Mēs izsūksim naudu no citām vajadzībām. “Tas ir kaut kas, pret ko es asi iebildu,” sacīja EP deputāts no Latvijas.
Sākotnēji stacijām būs mazāka jauda, taču paredzams, ka laika gaitā tā palielināsies.
Būs jābūvē arī ūdeņraža uzpildes stacijas. Tie būs jāuzstāda ik pēc 200 km uz galvenajiem ceļiem līdz 2031. gadam. Zell arī uz to raugās skeptiski.
Bet mēs vispār nezinām, kas notiks ar Krievijas un Baltkrievijas virzienu kravu pārvadājumu ziņā. Pat ja tas atsāksies pēc kara, es nedomāju, ka krievu un baltkrievu braucēji visi izvēlēsies ūdeņraža vai elektromobiļus. Tātad mēs faktiski neuzlabosim savu klimatu, vienlaikus prasot papildu izmaksas smagajiem pārvadātājiem no Eiropas, tostarp Latvijas.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
