Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas dabasgāzes patēriņš bija 4,8 TWh, kas ir par 38% mazāks nekā vidējais patēriņš minētajā periodā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācija. Tam ir divi iemesli: siltāka ziema un dārgāka dabasgāzes cena. Augstā cena lika iedzīvotājiem un uzņēmumiem būt taupīgiem.
“Ja patēriņa tendence saglabāsies tāda, kāda tā ir šobrīd, mums nevajadzētu uztraukties par Eiropas prasību izpildi. Es teiktu, ka esam sasnieguši 50% [cut] “Pēc dažiem mēnešiem,” sacīja SPRK Enerģētikas departamenta tirgus uzraudzības vadītājs Janiss Ngrips.
Enerģētikas eksperts Gunnars Valdmanis sacīja, ka kopš kara sākuma Ukrainā dabasgāzes patēriņš ir samazinājies.
“Lielākais Latvijas patērētājs – Rīgas termoelektrostacijas, reaģējot uz ārkārtīgi augstajām dabasgāzes cenām un reaģējot uz šo dabasgāzes uzglabāšanas nepieciešamību, nedarbojas kopš kara sākuma. [worked] Tikai dažas dienas. Šis dabasgāzes patēriņš ir aizstāts ar elektroenerģijas iepirkumu no kaimiņvalstīm.
Aicinājums taupīt gāzi ir kopīgs Eiropas vēstījums Krievijai, ka visa Eiropas Savienība var pieņemt lēmumu par gāzes patēriņa samazināšanu, sacīja ekonomikas ministre Elsija Indriksone. Vēstījums ir īpaši svarīgs pēc Krievijas draudiem pārtraukt gāzes piegādes.
“Iestatījums un galvenais mērķis [Russia] Viņš padarīja Eiropu sadalītu, nevis vienotu. Tā ir pamatlieta, kas ikvienam būtu jāapzinās. Tas noteikti ir sagatavošanās solis, parādot, ka Eiropa spēj vienoties par kopīgu redzējumu,” viņš teica.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
