“2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, ārējās tirdzniecības apjoms samazinājies par 12%,” sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Kaspars Apex. Pērn ārējās tirdzniecības apjoms piedzīvoja kritumu pēc izrāviena epidēmijas divu gadu laikā, ko veicināja izejvielu cenu kāpums.
“Lielākās preču grupas eksportā pēc 2023.gada datiem bija mašīnas un elektriskās iekārtas, koksnes izstrādājumi un pārtikas produkti,” sacīja Apex.
Savukārt attiecībā uz Latvijas lielākajiem ārējās tirdzniecības partneriem aina šajā ziņā jau vairākus gadus saglabājusies samērā stabila, un lielākā daļa Latvijas uzņēmumu sniegto preču un pakalpojumu tiek realizēti Eiropas Savienībā.
Pērn arī ārējās tirdzniecības līderpozīcijās izvirzījās Lietuva un Igaunija, kam sekoja Vācija, Zviedrija un Lielbritānija. Savukārt Krievija ieņem piekto vietu, bet Ukraina ieņem 13.vietu. Latvija uz Ukrainu eksportē vairāk minerālo, ķīmisko un pārtikas preču nekā citas.
«Pret 2022. [export volume to Ukraine] “Izaugsme bija samazinājusies par 9%, bet, ja skatāmies uz ilgāku laika intervālu, piemēram, salīdzinot ar 2019. gadu, mēs pieaugām par 210%,” atzīmēja Apex.
Nākamo trīsarpus gadu laikā MVU eksporta veicināšanai būs pieejams arī Eiropas struktūrfondu atbalsts 25 miljonu eiro apmērā. Šim gadam valsts budžetā ir paredzēts papildu atbalsts – 6 miljoni eiro. Valsts budžeta līdzekļus var pretendēt arī lielie uzņēmumi.
Lai gan LIAA Ābiks pārstāve atzīmēja, ka struktūrfondiem pieejamais finansējums ir tikai nedaudz mazāks nekā iepriekšējā plānošanas periodā, Radio Latvijas aptaujātās uzņēmumu pārstāvošās organizācijas apliecināja, ka šogad būtiski samazinājies atbalsts eksporta veicināšanai.
“Atzīts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, kas bija līdz 2022.gada beigām, finansējuma pieejamība bija divarpus reizes lielāka, kas nozīmē, ka tā ir ļoti zema un jāspēj to investēt un izmantot. ” sacīja Sarkano vestu eksportētāju asociācijas vadītājs Martis Teknoss. “Tas tiek finansēts ļoti saprātīgi.”
Uz jautājumu, cik svarīga ir šī palīdzība uzņēmumiem eksporta veicināšanai, Teknos atbildēja: “Mēs redzam, ka tie uzņēmumi, kas izmanto kopfinansējumu un meklē eksporta klientus dažādos veidos, ir auguši par 30%, un to eksports pieaug. ”.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle, ārpolitikas direktore Katerina Zariina, sakot, ka finansējums ir nepietiekams. “Tas arī, visticamāk, tiks izmantots ļoti ātri, jo īpaši ņemot vērā to, ka tirgotāji pašlaik dažādo tirgus, meklējot izeju uz trešo valstu tirgiem, kas, protams, ir rentablāk nekā turpināt darboties tikai ES tirgū.” Zarinha atzīmēja.
LIAA pārstāve piebilda, ka Latvijas eksporta prioritātes jau būs esošie ārējie tirdzniecības partneri. Tāpat plānots attīstīt sadarbību jaunos tirgos, tostarp ģeogrāfiski attālos – no ASV un Kanādas līdz Dienvidkorejai.
Attiecībā uz eksporta veicināšanas paketi Latvijas uzņēmumiem šogad plānots organizēt 30 tirdzniecības misijas, no kurām dažas jau ir īstenotas. Aptuveni 30 starptautiskās izstādēs piedalīsies arī Latvijas uzņēmumi. Tas ir par 20 izstādēm mazāk nekā pagājušajā gadā, atzīmēja Apex.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
