autors Balazs Koranyi
Arvien vairāk Eiropas Centrālās bankas politikas veidotāju aicina banku pārtraukt skaidras naudas reinvestēšanu tās lielākajā obligāciju pirkšanas plānā, lai palīdzētu samazināt tās bilanci, cenšoties cīnīties ar inflāciju, sacīja cilvēki, kas ir pazīstami ar šo lietu.
ECB joprojām atrodas 3,2 triljonu eiro apmērā, kas pārsvarā ir valdības obligācijas, kas tiek turētas aktīvu iegādes programmā, kas tika iegādātas zemas inflācijas laikmetā, cerot samazināt aizņēmumu izmaksas un tādējādi veicināt ekonomikas izaugsmi. Tā jau ir ļāvusi beigties šīm 15 miljardu eiro obligācijām mēnesī.
Iepriekš Beļģijas centrālās bankas vadītājs Pjērs Venčs Starptautiskā Valūtas fonda pavasara sanāksmes laikā Vašingtonā aģentūrai Reuters sacīja, ka atbalsta pilnīgu reinvestīciju apturēšanu šogad.
Pieci citi avoti aģentūrai Reuters norādīja, ka, neskatoties uz nesenajiem satricinājumiem banku sektorā, visām reinvestēšanas operācijām būtu jābeidzas gada otrajā pusē, jo bilances samazinājums virzās pārāk lēni, ņemot vērā inflācijas ierobežošanas prioritāti.
Neviens no avotiem, kuri visi lūdza neatklāt savu vārdu, neatbalstīja valsts vai privātā parāda tiešu pārdošanu, kas varētu notikt vēlāk, bet tagad nebija nevienas diskusijas sastāvdaļa.
Eiropas Centrālās bankas pārstāvis atteicās komentēt.
Avoti teica, ka ECB tomēr nevajadzētu ieviest stingru moratoriju un varētu saglabāt elastību, reaģējot uz tādām epizodēm kā pagājušajā mēnesī banku sektora nestabilitāte. Bet, kad tirgi ir mierīgi, kā tas ir tagad, ECB vajadzētu ļaut visiem nenomaksātajiem parādiem izbeigties, viņi teica.
Viņi apgalvoja, ka eirozona ir labi klājusies nestabilitātes apstākļos, un ECB rīcībā joprojām ir Transfer Protection Instrument, nepārbaudīta obligāciju pirkšanas shēma, lai risinātu nepastāvību.
Moratorijs reinvestīcijām varētu palielināt aizņēmumu izmaksas, taču, tā kā nominālā ienesīgums šobrīd ir pozitīvā teritorijā, palielinās arī pieprasījums pēc obligācijām, un avoti teica, ka viņi neredz investoru apetītes trūkumu.
Latvijas centrālās bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks pauda izsvērtāku viedokli, norādot, ka reinvestīcijas ir jāpārtrauc, kad tirgus apstākļi to atļauj, bet ne vienmēr pēc noteikta grafika.
“Mums vajadzētu paātrināt kvantitatīvo stingrību, kad esam pārliecināti, ka finanšu tirgi ar to spēs tikt galā,” sacīja Kazāks. “Es domāju, ka bilances samazināšana ir svarīga, un, ja finansiālie apstākļi to atļauj, mums tas ir jādara.”
ECB ir apņēmusies ievērot 15 miljardu skaitli līdz otrā ceturkšņa beigām un paziņoja, ka lēmums tiks pārskatīts, iespējams, sanāksmē jūnijā.
Atmaksas apjoms svārstās, bet parāds 148 miljardu eiro vērtībā beidzas gada otrajā pusē, tāpēc pilnīga reinvestīciju moratorija gadījumā papildus pašlaik plānotajiem 15 miljardiem eiro mēnesī būtu jāmaksā papildu 58 miljardi eiro.
Iegūstiet lietotni
Pievienojieties miljoniem cilvēku, kuri ir pasaules finanšu tirgu virsotnē, izmantojot vietni Investing.com.
Lejuplādēt tagad
Kad šīs reinvestīcijas būs beigušās, sacīja avoti, nākamā diskusija būs par reinvestēšanu 1,68 triljonu eiro pandēmijas ārkārtas iegādes programmā, kas darbosies līdz 2024. gada beigām.
To pabeigšana ir sarežģītāka, jo ECB ir iespēja tirgus spiediena gadījumā novirzīt šos pirkumus uz noteiktām valstīm, tādējādi portfelis tiek izmantots aktīvāk.
