EKSKLUZĪVS: Četras ES valstis aicina izmantot Krievijas īpašumus Ukrainas atjaunošanai

Skatā redzamas stipri bojātas daudzdzīvokļu mājas netālu no Azovstal dzelzs un tērauda rūpnīcas konflikta laikā starp Ukrainu un Krieviju dienvidu ostas pilsētā Mariupolē, Ukrainā 2022. gada 22. maijā. Attēls uzņemts ar dronu. Fotogrāfija: Pāvels Klimovs/Reuters

Lietuva, Slovākija, Latvija un Igaunija otrdien pieprasīs konfiscēt Eiropas Savienības (ES) iesaldētos Krievijas aktīvus, lai finansētu Ukrainas atjaunošanu pēc Krievijas iebrukuma, liecina abu pirmdien rakstītā kopīgā vēstule. .

Ukraina 3. maijā aplēsa naudas summu, kas nepieciešama, lai atjaunotu valsti no Krievijas izraisītajiem postījumiem, gandrīz 600 miljardu dolāru apmērā. Vēstulē piebilsts, ka, karam vēl ritot pilnā sparā, summa, visticamāk, ir strauji pieaugusi.

“Nozīmīga daļa no Ukrainas atjaunošanas izmaksām, tostarp kompensācijām Krievijas militārās agresijas upuriem, ir jāsedz Krievijai,” teikts vēstulē, kas otrdien tiks iesniegta ES finanšu ministriem.

Vēstulē, kuru apskatīja aģentūra Reuters, 27 valstu bloks tiek aicināts sākt gatavoties jaunām sankcijām pret Maskavu.

“Galu galā, ja Krievija neapturēs militāro agresiju pret Ukrainu, starp ES un Krieviju vispār nevajadzētu palikt ekonomiskajām saitēm – lai nodrošinātu, ka neviens no mūsu finanšu resursiem, produktiem vai pakalpojumiem nesniedz ieguldījumu Krievijas kara mašīnā,” teikts paziņojumā. lasīt.

Četras valstis atzīmēja, ka Eiropas Savienība un līdzīgi domājošās valstis jau ir iesaldējušas Krievijas fiziskām un juridiskām personām piederošos aktīvus un aptuveni 300 miljardu dolāru centrālās bankas rezerves.

“Mums tagad ir jāidentificē likumīgi veidi, kā maksimāli izmantot šos resursus kā finansējuma avotu – gan Ukrainas pastāvīgajiem centieniem stāties pretī Krievijas agresijai, gan valsts pēckara atjaunošanai,” norādīja viņi.

“Šajā ziņā tieša nozīme un ietekme ir valsts aktīvu, piemēram, centrālās bankas rezervju vai valsts uzņēmumu mantas konfiskācijai.”

Eiropas Savienība līdz šim ir iesaldējusi Krievijas un Baltkrievijas aktīvus un vienības aptuveni 30 miljardu eiro vērtībā.

Pagājušajā trešdienā Eiropas Komisija paziņoja, ka tā varētu pārbaudīt, vai iesaldētie Krievijas aktīvi Ukrainas finansēšanai varētu tikt konfiscēti saskaņā ar nacionālajiem un ES tiesību aktiem, taču nepieminēja centrālās bankas rezerves.

“Aktīvu iesaldēšana atšķiras no līdzekļu konfiskācijas,” sacīja komisijas pārstāvis Kristians Vīgands. “Lielākajā daļā dalībvalstu tas nav iespējams, un, lai konfiscētu aktīvus, ir nepieciešams notiesājošs spriedums krimināllietā. Arī juridiski runājot, privātās struktūras un centrālās bankas aktīvi nav viens un tas pats,” viņš sacīja.

Viņš sacīja, ka vēlāk šonedēļ Komisija nāks klajā ar priekšlikumu noteikt ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu par noziegumu ES, kā arī priekšlikumu pārskatīt un nostiprināt esošos ES noteikumus par konfiskāciju un nostiprināt līdzekļu atgūšanas un konfiskācijas režīmu.

“Gadījumos, kad netiks noteikti likumīgie līdzekļu konfiskācijas veidi, tie jāizmanto kā sviras līdzekļi un jāatbrīvo tikai tad, kad Krievija kompensēs Ukrainai visus nodarītos zaudējumus,” norādīja četras valstis.

Krievija savu rīcību Ukrainā raksturo kā “īpašu operāciju”, kas, pēc tās domām, ir paredzēta nevis teritorijas okupācijai, bet gan dienvidu kaimiņvalsts militāro spēju iznīcināšanai un to, ko tā uzskata par bīstamiem nacionālistiem, sagrābšanai.

(Ziņo Jans Strubčevskis) Rediģēja Kirstena Donovana un Hjū Losons

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.