Mazumtirdzniecības ierobežojumu dēļ, kad lielākie tirdzniecības centri joprojām ir slēgti, izstāžu un tirgus kultūra plaukst. Vai ielu tirdzniecība varētu būt hit vai tikai veids, kā pārstrādāt ūdeni Covid-19 laikmetā? Radio Latvija 20. maijā runāja ar pārdevējiem un ekonomistiem.
Pandēmijas laikā jaunie pārdevēji ir pievienojušies pastāvīgajiem vai parastajiem tirgiem, kas pastāv jau vairākus gadus. Viņi viens pēc otra teica Radio Latvia, ka ielu tirdzniecībā nav divpusējas peļņas, vismaz tā ir uzņēmējdarbības iespēja.
Pārdevēju skaits vienā vietā nedrīkst pārsniegt divdesmit, un apmeklētāju plūsma arī ir ierobežota. Māra Narcise Rīgas dizaina tirgu organizē četrus gadus. Viņa atzina, ka tirgus tajā laikā drīzāk bija labs bizness nekā reāls ilgtermiņa darba piedāvājums.
“Ja tā nebūtu mana lieta un es negribētu palīdzēt tirgotājiem, un kopumā Latvijā dizains un radošais darbs, tas būtu trūkums no biznesa plāna viedokļa. Tas prasa daudz ieguldījumu. Tas nav bizness šobrīd. Mēs to darām, “teica Narciss. Skatīsimies vairāk nākotnē.”
Dizaina veikals Baltic Space ir pārcēlies arī uz āra telti ārpus tirdzniecības centra Domina. Veikala īpašniece Natālija Germulageva sacīja, ka spērusi šādu soli, jo uzņēmumam nav lielas mātesuzņēmuma, kas krīzes laikā varētu par to parūpēties.
“Organizatori un dalībnieki iesaistās, lai potenciālie klienti neaizmirstu attiecīgo zīmolu, un tas tā arī paliek [a brand]. Nav lielas problēmas, tas ir kā izmisuma solis. Mēs esam pateicīgi tirgus operatoriem, jo viņi strādā “uz nullēm”. Viņi neko nepelna. “Tā ir labdarība no viņu puses,” sacīja Germulajijeva.
Domina Shopping izpilddirektore Dina Pons sacīja, ka tirgus īrniekiem bija tikai neliela palīdzība izdzīvošanai.
“Patiešām, tas ir minimums, ko īrnieki var darīt tieši tagad. Mēs ejam iekšā. Laimīgi pircēji, viņi katru dienu nāk iepirkties. Mūsdienās veikalu apgrozījums ir milzīgs stimuls, jo viņi var nopirkt priekšmetu vai pārdot gatavu pavasara lietu, “Penss paskaidroja. Noteikti to nevar saukt par pamatbiznesu un primāro rotāciju. Tas tiešām ir plāksteris.”
Tikmēr ekonomisti ielu tirdzniecības uzplaukumu uzskata par pagaidu parādību. Ekonomists Pteris Strautiņš no Luminor sacīja, ka, lai arī ir ierobežojumi, tomēr notiks ielu tirdzniecība.
“Tā nav perfekta dzīve. Tā ir tikai sašūšana kopā. Kamēr nav iespējas tirgoties ar lielāku komfortu un drošību, cilvēki atgriezīsies. Tehnoloģiskā atkāpšanās nenotiks. Vannas istabas stabam nav tālruņa aizstājēja. Salīdziniet ar. Bija pirms 20 gadiem šādā veidā bija daudz tirdzniecības Latvijā. “Tā kā valsts bija nabadzīga un nevarēja būvēt tirdzniecības centrus,” sacīja Strautens.
Arī bankas Citadele ekonomists Mártiņš Āboliņš sacīja, ka ielu tirdzniecība bija sava laika adaptācija: “Es to uzskatu par īstermiņa parādību. Un ilgtermiņā es redzu, ka mēs internetā pirksim vairāk preču. Ļoti augsts. Tas ir pat augstāks nekā tas bija rudenī. Ir skaidrs, ka uzņēmēji mēģina kaut kā izmantot šo pieprasījumu un pēc tam meklē dažādus veidus, kas var darboties. “
Boliņš norādīja, ka pašreizējā situācija tirdzniecības nozarē nav viendabīga, ir iekšējās konkurences izkropļojumi.
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
