Eiropas Savienības iniciatīva “Connecting Europe” ir piešķīrusi papildu finansējumu 928 miljonu eiro apmērā 870 kilometrus garam dzelzceļam, kura mērķis ir ievilkt Eiropas orbītā vecās padomju valstis, piemēram, Igauniju, Latviju un Lietuvu.
Pēdējā nauda tiks tērēta staciju būvniecībai Latvijā, prioritārā posma ierīkošanai no Kauņas Lietuvā līdz Latvijas robežai un 7,1 kilometru dzelzceļa Igaunijā.
Investīcijas tiks papildinātas ar trīs Baltijas valstu līdzfinansējumu, un Polijas trases posmam tiks piešķirti papildu 285 miljoni eiro.
Adina-Ioana Vălean, Eiropas transporta komisāre, Viņš teica«Rail Baltica projekts agrāk bija prioritāte, tagad tā ir ģeopolitiska imperativitāte – nepieciešams elastīgs transporta savienojums pasažieriem un kravām uz un no Baltijas valstīm.
“Atšķirīgu platumu pārvarēšana ir būtiska, lai izveidotu integrētu Eiropas dzelzceļa reģionu, kas nodrošinās ātru vilcienu satiksmi uz reģionu un dos iedzīvotājiem jaunas iespējas ceļot starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropu.”
Rail Baltica izpilddirektors Marko Kivela piebilda: “Šogad mūsu uzmanības centrā ir maģistrālās līnijas būvniecības uzsākšana visās Baltijas valstīs, kas ietver svarīgāko objektu un ar to saistīto infrastruktūras objektu, pievedceļu izbūvi, kā arī galveno ieviešanu. sadarbspējas un attāluma uzlabošanai pārrobežu projekts.
2020. gadā Eiropas Revīzijas palāta brīdināja, ka Rail Baltica, visticamāk, tiks pabeigta 2030. gadā, nevis oficiālajā 2026. gada termiņā, un ka tā izmaksas būs 7 miljardi eiro, nevis 5 miljardi eiro. Turklāt radās šaubas par pabeigtā aktīva iespējamo ekonomisko vērtību.
