Eiropas Komisija norāda, ka ir gatava ierosināt papildu sankcijas pret Baltkrieviju, reaģējot uz saspīlējumu robežās migrantu dēļ.
“Mēs esam gatavi veikt turpmākus pasākumus, reaģējot uz režīma nepieņemamajām darbībām,” otrdien (5. oktobrī) deputātiem Strasbūrā sacīja ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone.
Pašreizējās ES sankcijas Baltkrievijā ietver 166 cilvēkus un 15 organizācijas, kā arī mērķtiecīgus ekonomiskos ierobežojumus, kas tika noteikti vasarā.
Tā arī aizliedza Baltkrievijas aviosabiedrības pēc tam, kad Minska piespiedu kārtā pārorientēja Ryanair reisu, lai arestētu Baltkrievijas opozīcijas žurnālistu.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija paziņoja par pasākumiem, lai atkārtoti ieviestu vīzas Baltkrievijas valdības amatpersonām, kuras vēlas ceļot uz Eiropas Savienību.
“Nav iespējas atgriezties pie ierastā darba. Nav cita ceļa, kā nodrošināt atbildību par pastrādātajiem noziegumiem,” sacīja Johansons, norādot, ka režīms patlaban tur aptuveni 700 politieslodzīto.
Viņa sacīja, ka migrantus uz Baltkrieviju vilina ceļojumos, ko organizēja valsts tūrisma uzņēmums, kas tur noguldījumus un liek viņiem palikt valsts apstiprinātās viesnīcās.
“[They] Pēc tam viņus uz robežas ar nemarķētiem pikapiem ved vīrieši uniformās. “
2016. gadā Eiropas Savienība mīkstināja savu pieeju pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, neraugoties uz plašajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Nesen, 2020. gada septembrī, Lietuvas policija Baltkrievijas Valsts tiesu medicīnas komitejai nodeva 15 ES finansētus izlūkošanas bezpilota lidaparātus no 850 000 eiro vērtas tiešraides projekta, ko arī īstenoja Latvija.
Tagad nāk skarbā saruna, jo režīms lielāko daļu afgāņu un irākiešu migrantu un bēgļu ir novirzījis pie robežām ar Poliju, Lietuvu un Latviju, nogalinot vismaz sešus cilvēkus un norobežojot robežas žogus un sienas.
Deputāti arī lobē, lai pastiprinātu sankcijas pret Baltkrieviju, un vēl šonedēļ balsos par rezolūciju.
Sociālistu S&D grupa vēlas, lai Padome, kas pārstāv dalībvalstis, nākamajā sankcijā, kas notiks 2021. gada 21. un 22. oktobrī, pieņemtu papildu sankcijas. Savā paziņojumā poļu sociālists Eiropas Parlamentā Roberts Pedrohs norādīja, ka nepilnības potašs un naftas produkti ir jāaizver.
Tas ietvēra arī finanšu plūsmu pārtraukšanu sistēmā, sankciju sarakstiem pievienojot vairāk cilvēku, kā arī visas atlikušās valsts bankas un uzņēmumus, piemēram, Belaruskali un Biltelecom.
Zaļie pieprasīja līdzīgus pasākumus, taču viņi arī vēlējās “efektīvus aizsardzības pasākumus” pret Baltkrievijas kodolenerģijas pārdošanu un visu ES investīciju izbeigšanu Baltkrievijas enerģētikas infrastruktūrā.
Neoliberālā Eiropas grupa vēlējās, lai SVF pārstātu palīdzēt režīmam un iesaldētu visu sadarbību.
Savukārt Kreisā grupa norādīja, ka sankcijas ir neproduktīvas, un tā vietā uzstāja uz humānu izturēšanos pret migrantiem, kas nonākuši starp Eiropas un Baltkrievijas robežsargiem.
Eiropas Parlamenta deputātiem par šo jautājumu jābalso ceturtdien.
Tikmēr Baltkrievijas parlamenta deputāti pirmdien nobalsoja par atpakaļuzņemšanas līguma ar Eiropas Savienību apturēšanu, kas nozīmē, ka valsts nevar likumīgi uzņemt atpakaļ Polijā vai Lietuvā iebraukušos cilvēkus, kas ir papildu bažas par Eiropas bažām.
