Eiropas Raidorganizāciju savienība (EBU) ir pievienojusies starptautiskajām žurnālistu organizācijām, zvanot trauksmi par Latvijas plāniem izņemt krievu valodu no sabiedriskā sektora apraides, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda trešdaļai no 1,8 miljoniem iedzīvotāju.
“Mēs esam nobažījušies, ka šis jaunais priekšlikums nozīmēs, ka krievvalodīgajiem Latvijā vairs nebūs regulāras piekļuves uzticamai, pārbaudītai informācijai, padarot viņus neaizsargātus pret dezinformāciju, viltus ziņām un propagandu,” teikts EBU paziņojumā. Desmitiem preses organizāciju.
Vairāk no Deadline
“Sabiedrisko mediju spēja sniegt svarīgu informāciju un sazināties ar visu sabiedrību ir īpaši svarīga, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā.”
Latvijas solis aizliegt krievvalodīgo saturu tika iekļauts valsts pārskatītajos nacionālās drošības pasākumos, ko Latvijas Saeima apstiprināja 28.septembrī.
Atjauninātajā ietvarā, kas iezīmē Baltijas valsts stratēģiju tiešo un netiešo draudu apkarošanai, ir iekļauti vairāki pasākumi, kas ieviesti pēc attiecību pasliktināšanās ar kaimiņvalsti Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā.
Šā gada sākumā Latvija pievienojās savai kaimiņvalstij Igaunijai Baltijas reģionā, pasliktinot diplomātiskās attiecības ar Krieviju, atgriežot Maskavā savus Krievijas vēstniekus.
Jaunajos nacionālās drošības pasākumos ietverts noteikums, ka no 2026.gada 1.janvāra visam saturam sabiedriskajos medijos Latvijā jābūt tikai latviešu valodā vai “Eiropas kultūrtelpai piederošā” valodā. Pārtrauks arī valsts finansējumu krievu valodas saturam.
Tas nozīmē, ka Latvijas valsts televīzijas un radio tīklos nebūs satura krievu valodā, kā arī tiks pārtraukti specializētie pakalpojumi krievu valodā.
Šis pasākums neietver privāto sektoru, tāpēc saturs krievu valodā paliks pieejams komerckanālos.
Eiropas Raidorganizāciju savienība un preses organizācijas norādīja uz faktu, ka krieviski runā vismaz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, tostarp ne tikai etniskie krievi, kas veido aptuveni ceturto daļu iedzīvotāju, bet arī daudzas citas minoritātes, piemēram, ukraiņu bēgļi. .
“Šobrīd Latvijas Televīzija un Latvijas Radio nodrošina saturu dažādās mazākumtautību valodās, izmantojot dažādas platformas, tostarp portālu RUS.LSM, kas 2023. gada augustā sasniedza vairāk nekā 200 000 apmeklētāju un uzrunā daudzus cilvēkus sociālajos medijos un latviešu valodā. Radio 4, kas katru nedēļu sasniedz aptuveni 150 000 klausītāju, un katru gadu viņu aplādes klausītāji ir aptuveni 1,3 miljoni.
Parakstītājorganizācijas, kuru vidū bija arī Eiropas Žurnālistu federācija, Starptautiskā žurnālistu federācija, Žurnālistu taisnīguma fonds, Dienvidaustrumeiropas mediju organizācija, Žurnālisti bez robežām un Žurnālistu aizsardzības komiteja, aicināja Latvijas valdību pārskatīt šo priekšlikumu. .
“Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tas apdraudēs pilsoņu pamattiesības — kā noteikts starptautiskajos tiesību aktos, ES tiesību aktos un Eiropas cilvēktiesību likumā — “piekļut plašsaziņas līdzekļiem un pārraidīt un saņemt informāciju, tostarp savā valodā”. Viņi norādīja, ka šie principi ir atspoguļoti arī Latvijas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.
Fonā šis priekšlikums nāk uz pēdām pagājušajā gadā pieņemtajai Latvijas likumdošanai, kas pakāpeniski pārtrauc mācības krievu valodā, lai no 2025. gada valsts skolās būtu vienīgā valoda, ko izmantos latviešu valoda, kā arī ielu zīmes krievu valodā.
Labāk nekā termiņš
Abonēt Termiņa biļetens. Lai uzzinātu jaunākās ziņas, sekojiet mums Facebook, TwitterUn Instagram.
