Eiropas Kinoakadēmija pārstrukturē valdes sastāvu, lai uzlabotu reģionālo un etnisko daudzveidību savā vadības struktūrā.
No 2024. gada katrs no 15 EFA valdes locekļiem tiks izvēlēts no 15 atšķirīgiem ģeogrāfiskiem vai valodu reģioniem Eiropā, katrs no tiem ietver dažādas valstis. Turklāt vieta valdē tiks rezervēta Eiropas sāmu vai čigānu tautības starpvalstu pārstāvim. Pirmais šīs vietas mandāts būs ievēlētam sāmu loceklim.
Pārējie trīs valdes locekļi, tostarp priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki, netiks izvēlēti, pamatojoties uz viņu izcelsmes reģionu.
Izmaiņas, par kurām tika nobalsots vienbalsīgi, stāsies spēkā nākamajās EFA vēlēšanās 2023. un 2024. gadā. Eiropas Kinoakadēmijas dalībnieki var izvirzīt sevi kā kandidātu reģionā, kurā viņi dzīvo un strādā. Valdes locekļus ievēlē visi Eiropas Kinoakadēmijas locekļi, kas ir reģistrēti balsošanai.
Izmaiņas notiks divos posmos: sešu nedēļu pašnoteikšanās periods, kas sākas augusta vidū, un valdes vēlēšanas, kas sāksies oktobrī un ilgs vēl sešas nedēļas. Jaunā direktoru padome tiks paziņota Akadēmijas Ģenerālajā asamblejā decembra sākumā, un jaunie locekļi stāsies amatā janvārī. Pašreizējie valdes locekļi, kas tika ievēlēti pagājušā gada decembrī, paliks savos amatos līdz sava pilnvaru termiņa beigām 2024. gada beigās.
“Šo izmaiņu rezultātā tiks izveidota daudzveidīgāka un demokrātiskāk pārstāvošā padome, kas kalpos Eiropas Kinoakadēmijai,” sacīja Eiropas Filmu federācijas prezidents Maiks Daunijs. “Mēs veicam vairākas strukturālas izmaiņas akadēmijas vadīšanā, lai to atjauninātu ar mūsdienu labāko praksi, un šī ir tikai viena no izmaiņām, kas palīdzēs mums labāk apkalpot mūsu dalībniekus un nodrošināt izteikt viedokli dažām no tām jomām, kuras dažkārt ir bijušas marginalizētas vai marginalizētas nevis ļaunprātīgas gribas dēļ, bet vienkārši tās ģeopolitiskās atrašanās vietas dēļ. Kad mēs veiksim šīs izmaiņas, mēs tagad veiksim pārkalibrēšanu un kalibrēšanu, un akadēmija kļūs spēcīgāka, vairāk iekļaujošs un piemērots mērķim 2023. gadam un nākamajiem gadiem.
Piecpadsmit reģioni ir šādi:
Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Slovēnija
Austrija, Vācija, Šveice, Lihtenšteina (no 2025. gada, pēc pašreizējā mandāta beigām)
Baltkrievija, Kazahstāna, Krievija (no 2025. gada)
Beļģija, Luksemburga, Nīderlande
Francija, Monako
Īrija, Apvienotā Karaliste
Itālija, Malta, Sanmarīno
Polija, Ukraina
Andora, Portugāle, Spānija
Turkiye, Azerbaidžāna, Palestīna
Bulgārija, Moldova, Rumānija
Armēnija, Kipra, Gruzija, Grieķija, Izraēla
Čehija, Ungārija, Slovākija
Dānija, Somija, Grenlande, Islande, Norvēģija, Zviedrija
Igaunija, Latvija, Lietuva
ES visiem paziņoja, ka ir nolēmusi veikt strukturālās izmaiņas pēc “plašām pārdomām un ar vēlmi atspoguļot mūsdienu Eiropas realitāti”.
Pašlaik Rietumeiropas valstu pārstāvji EFA Direktoru padomē ir ievērojami pārstāvēti, salīdzinot ar Austrumu un Dienvidaustrumu valstīm. Pašlaik 25 procenti valdes locekļu pārstāv Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstis. Līdz ar pārstrukturēšanu šīs reģionālās grupas veidos 50 procentus no visām valdes vietām.
Eiropas Kinoakadēmija, kas pirmo reizi tika izveidota 1989. gadā, pārstāv filmu veidotājus 52 Eiropas valstīs Eiropā, kā arī Izraēlā un Palestīnā.
