Pārstāvjus izvēlēsies no 15 Eiropas reģioniem, lai atspoguļotu kontinenta mūsdienu realitāti un nodrošinātu taisnīgāku balsu sadalījumu Padomē.
valde Eiropas Kinoakadēmija Vienbalsīgi, sākot ar nākamajām vēlēšanām 2023. gadā, tiks izlozēti pārstāvji no 15 Eiropas reģioniem. Izvēlētie reģioni, kuros katrā ir dažādas valstis, atspoguļo mūsdienu Eiropas realitāti un nodrošina godīgāku un vienlīdzīgāku balsu sadalījumu no visas Eiropas valdē. Restrukturizācija notiks divos posmos, ļaujot pašreizējiem valdes locekļiem, kas ievēlēti 2022. gada decembrī uz divu gadu termiņu, beigt savu pilnvaru termiņu līdz 2024. gada beigām.
Turklāt viena no esošajām valdes vietām ir pieejama transnacionālas etniskās piederības pārstāvim, un akadēmijas locekļi, kas pieder pie sāmiem un/vai romiem Eiropā, varēs tikt ievēlēti. Eiropas Kinoakadēmija pagājušajā gadā ir plaši runājusi ar šīs sabiedrības pārstāvjiem, lai noteiktu labākos veidus, kā iekļaut filmu veidotājus no šīm nepietiekami pārstāvētajām grupām. Pēc savstarpējas vienošanās pirmais mandāts uz šo vietu būs ievēlētam sāmu loceklim.
Eiropas Kinoakadēmijas direktoru padomē ir 19 locekļi, tostarp viens prezidents un divi viceprezidenti. Prezidents un viceprezidenti savās funkcijās nepārstāv nevienu reģionu vai iedzīvotāju.
“Šīs izmaiņas radīs daudzveidīgāku un demokrātiskāku pārstāvību valdi, kas kalpos Eiropas Kinoakadēmijai,” saka Eiropas Kinoakadēmijas direktoru padomes priekšsēdētājs. Maiks Daunijs. “Mēs veicam vairākas strukturālas izmaiņas akadēmijas vadīšanā, lai to atjauninātu ar mūsdienu labāko praksi, un šī ir tikai viena no izmaiņām, kas palīdzēs mums labāk apkalpot mūsu dalībniekus un nodrošināt izteikt viedokli dažām no tām jomām, kuras dažkārt ir bijušas marginalizētas vai marginalizētas nevis ļaunprātīgas gribas dēļ, bet vienkārši tās ģeopolitiskās atrašanās vietas dēļ. Kad mēs veiksim šīs izmaiņas, mēs tagad veiksim pārkalibrēšanu un kalibrēšanu, un akadēmija kļūs spēcīgāka, vairāk iekļaujošs un piemērots mērķim 2023. gadam un nākamajiem gadiem.
Matīsa ūdens stellesEiropas Kinoakadēmijas izpilddirektors un direktors piebilst: “Svarīgs Eiropas Kinoakadēmijas mērķis ir nodrošināt, lai mēs labāk apkalpotu akadēmijas biedrus. Tāpēc tajā iekļaujot arī dalībniekus no dažādiem Eiropas reģioniem, kuri nav īpaši iesaistīti Akadēmijas darbs ir liels solis uz priekšu.” Tie ir daļa no organizācijas padarīšanas ilgtspējīgākas, nodrošinot tās nākotni un tās pastāvīgu atbalstu no visām 52 valstīm, kurās mēs darbojamies.
Akadēmijas padome ir noteikusi 15 jaunus reģionus, un no 2024. vai 2025. gada katrā no tiem būs pa vienam pārstāvim padomē: Albānija – Bosnija un Hercegovina – Horvātija – Kosova – Melnkalne – Ziemeļmaķedonija – Serbija – Slovēnija, Austrija – Vācija Šveice – Lihtenšteina (no 2025. gada, pēc pašreizējā mandāta beigām), Baltkrievija-Kazahstāna-Krievija (no 2025. gada), Beļģija-Luksemburga-Nīderlande, Francija-Monako, Īrija-Apvienotā Karaliste, Itālija-Malta-Sanmarīno, Polija-Ukraina, Andora – Portugāle – Spānija, Turcija – Azerbaidžāna – Palestīna, Bulgārija – Moldova – Rumānija, Armēnija – Kipra – Gruzija – Grieķija – Izraēla, Čehija – Ungārija – Slovākija, Dānija – Somija – Grenlande – Islande – Norvēģija – Zviedrija, Igaunija Latvija un Lietuva un viena papildu vieta transnacionālai etniskajai pārstāvniecībai (pašlaik atbilstīgās grupas: sāmi un romi).
Divus gadus ilgā pārejā uz jaunu valdes struktūru gaidāmo vēlēšanu laikā 2023. un 2024. gadā, Eiropas Kinoakadēmija turpinās ļaut visiem tās biedriem izvirzīt sevi reģionam, kurā viņi dzīvo un strādā. Valdes locekļus ievēl visi Eiropas Kinoakadēmijas locekļi, kuri ir reģistrējušies balsošanai. Pirmais solis ir sešu nedēļu pašnominācijas periods, kas sākas augusta vidū. Otrajā daļā – valdes vēlēšanās, kas sākas oktobrī – locekļiem ir vēl sešas nedēļas, lai ievēlētu vai pārvēlētu jaunus valdes locekļus, kas tika paziņoti Akadēmijas pilnsapulcē decembra sākumā un stāsies amatā janvārī.
Eiropas Kinoakadēmijas direktoru padome pieņēma lēmumu pēc plašas izpētes un vēlmes atspoguļot Eiropas mūsdienu realitāti. Valdes locekļi valstīm vai reģioniem tika izvēlēti līdz 2022. gadam, kad 1989. gadā tika izveidota Eiropas Kinoakadēmija. Līdz ar izmaiņām Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas locekļus tieši pārstāvēs valdes loceklis no viņu reģiona vai pārstāvēs starptautiskus iedzīvotājus. etniskās piederības Eiropā.
Eiropas Kinoakadēmija darbojas 52 Eiropas valstīs, tostarp Izraēlā un Palestīnā. Pašlaik 25% valdes locekļu pārstāv visas 30 Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstis. Līdz 2025. gadam pabeidzot valdes pārstrukturēšanu, tie būs 50% no valdes vietām. Iepriekšējo reizi izmaiņas valdes struktūrā tika veiktas 2018. gadā, kad maksimālais termiņš deleģēšanai amatos valdē tika ierobežots līdz sešiem gadiem.
