Eiropas Centrālā banka varētu apsvērt iespēju ceturtdien palielināt procentu likmes par ceturtdaļpunktu, kas ir divas reizes lielāka nekā tā noteica pagājušajā mēnesī, tikai inflācijas fona pasliktināšanās dēļ, liecina situāciju pārzinoši cilvēki.
Šāds solis nozīmētu krasu novirzi no norādēm, kuras vairums valdes locekļu ir ievērojuši kopš tā tika izvirzītas 9. jūnija politikas sanāksmē, un tas ļautu ECB vairāk saskaņoties ar globālajiem centieniem pēc masveida palielināšanas.
Eiro vērtība attiecībā pret dolāru pieauga pat par 1,1% līdz 1,025 dolāriem, kas ir mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad pirmo reizi pēdējo divu desmitgažu laikā tas nokritās zem paritātes.
Īrijas hipotēku konsultants Maikls Daulings sacīja, ka Eiropas Centrālās bankas likmes paaugstināšana vasarā, kas novedīs pie hipotēku likmju paaugstināšanās par puspunktu, palielinātu 80 eiro mēnesī jeb 960 eiro visa gada laikā hipotēkas apkalpošanas izmaksām. Īru mājsaimniecības.
Dowling teica, ka jebkurš hipotēkas likmju pieaugums par 1% palielinātu aptuveni 2000 eiro pilna gada laikā 300 000 eiro hipotēkas aizdevumam.
Pirmie varētu tikt skarti aptuveni 460 000 mainīgas procentu likmes mājokļa kredītu ņēmēji, taču visi 740 000 mājokļu hipotekāro kredītu ņēmēji republikā maksās vairāk ar laiku, jo kredītņēmēji ar īstermiņa fiksētām likmēm atgriežas pie augstākām aizņēmuma izmaksām.
Avoti uzsvēra, ka, ierēdņiem šonedēļ paaugstinot procentu likmes pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laikā, nav skaidrs, vai būs pietiekams atbalsts 50 bāzes punktu kāpumam.
Galvenais ekonomists Filips Leins, bijušais Īrijas Centrālās bankas vadītājs, sanāksmē iepazīstinās ar oficiālo politikas priekšlikumu.
Taču prezidente Kristīne Lagarda savā runā 28. jūnijā atstāja vietu, lai pārsniegtu 25 bāzes punktus jeb pieaugumu par ceturtdaļpunktu, dažas dienas pirms datu parādīšanās, kas liecina, ka eirozonas inflācija pieauga vairāk, nekā gaidīts, līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim 8,6%, kas ir vairāk nekā četri. reizes. Mērķis 2%.
“Ir nepārprotami apstākļi, kuros gradācija nebūtu piemērota,” viņa sacīja.
“Ja mēs redzam, piemēram, augstāku inflāciju, kas draud atcelt inflācijas gaidas, vai pazīmes, kas liecina par pastāvīgu ekonomiskā potenciāla zudumu, kas ierobežo resursu pieejamību, mums būs ātrāk jāatceļ naktsmītnes, lai novērstu pašpiepildošās spirāles riskus.” viņa teica.
Lielākā daļa ekonomistu sagaida, ka Eiropas Centrālā banka šonedēļ pieaugs par 25 bāzes punktiem, un tikai četri no 53 Bloomberg aptaujā prognozē pieaugumu par puspunktu.
“Mēs neizslēdzam likmju paaugstināšanu par 50 bāzes punktiem šīs nedēļas sanāksmē,” pirms jaunākās tirdzniecības paziņošanas sacīja Ibery tirgus stratēģijas vadītājs Metjū Raiens.
Starp ECB valdes locekļiem, kuri šomēnes publiski izvirzījuši lielāku soli, ir austrietis Roberts Holcmans, latvietis Mārtiņš Kazāks un lietuvietis Ģedimins Šimkus.
Augošā inflācija, eiro kritums zem dolāra līmeņa un iespaids, ka politikas veidotāji ir aiz līknes, ir tikai daži no ceturtdienas lielā pieauguma iemesliem.
Pretēju argumentu vidū ir Eiropas Centrālās bankas apņemšanās palielināt ceturtdaļpunktu, tirgus to pieņemšana, nestabilās izaugsmes perspektīvas un Itālijas politiskie satricinājumi.
“Tā ir taisnība, ka viņi ziņoja par kaut ko citu,” šīs nedēļas sākumā sacīja Cīrihes Zuercher Kantonalbank ekonomists Martins Veiders, piebilstot, ka viņš ticis pārliecināts izteikt vienu no vienīgajiem puspunkta prognozēm.
“Pazīmes nepārprotami norāda uz procentu likmju normalizāciju – un ECB pat nav sākusi,” sacīja ekonomists.
