Eiropas amatpersonas apmeklē Ukrainu ar solījumu sniegt lielāku atbalstu – Politico

Eiropas līderi un augstākās amatpersonas plūst uz Kijevu, solot jaunu atbalstu, Krievijai turpinot nerimstošos gaisa uzbrukumus pret Ukrainu.

Jaunieceltais Francijas ārlietu ministrs Stefans Segornē sestdien Kijevā sacīja, ka Ukraina joprojām būs Francijas “prioritāte”, neskatoties uz “vairākkārt pieaugošajām krīzēm” viņa pirmā ārvalstu ceļojuma laikā pēc viņa iecelšanas amatā pagājušajā nedēļā. Preses konferencē ar Ukrainas kolēģi Dmitro Kulebu Sigurnijs atzinīgi novērtēja “jauno posmu” kopīgajā ieroču ražošanā ar Ukrainu.

Sigurnija ceļojums sekoja Lielbritānijas premjerministra Riši Sunaka piektdienas vizītei, kuras laikā viņš paziņoja par vairāku gadu drošības līgumu ar Ukrainu. Lielbritānijas līderis apņēmusies 2,5 miljardu mārciņu (2,9 miljardu eiro) apmērā militārā palīdzība Ukrainai 2024./2025.gadam, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski Kijevā.

Francijas uzņēmums Sigournet apņēmās stiprināt kopīgo sadarbību ar Ukrainu un “stiprināt Ukrainas spēju ražot tās teritorijā” ar lielākajiem Francijas uzņēmumiem. Francija arī risina sarunas par drošības līgumu ar Ukrainu, taču sīkāka informācija vēl netiek izpausta.

Paredzams, ka šonedēļ Kijevu apmeklēs Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Varbūt pirmdien.

Eiropas līderu vizītes notiek pēc vairākām nedēļām atkārtotiem Krievijas gaisa triecieniem pret Ukrainu un bažām, ka ASV palīdzība tiks apturēta sakarā ar šķēršļiem Kongresā un ASV prezidenta vēlēšanām šogad. Sestdien Ukrainas pretgaisa aizsardzība kopumā fiksējusi 40 uzbrukumus.

Šī mēneša sākumā Vācijas kanclers Olafs Šolcs izteica neparasti stingru aicinājumu citām ES valstīm nodrošināt Ukrainai vairāk ieroču. Viņš piebilda, ka līdz šim plānotie ieroču sūtījumi bijuši “ļoti mazi”, neskatoties uz Berlīnes apņemšanos dubultot militāro palīdzību Kijevai, lai sniegtu lielāku atbalstu. 8 miljardi eiro šogad.

Saskaņā ar Ķīles institūta datiem, kas Palielināt militāro palīdzību Ukrainai Publiskajā sfērā Vācija ar 17,1 miljardu eiro pērn bija otra lielākā donore aiz ASV; Seko Lielbritānija ar 6,6 miljardiem eiro, tad Eiropas Savienības ziemeļu un austrumu valstis. Salīdzinājumam, Francija ieguldīja tikai 0,54 miljardus eiro, Itālija – 0,69 miljardus eiro, bet Spānija – 0,34 miljardus eiro.

READ  Iespējams, ka Honkongas ceļojuma burbulis ir aizkavējis jaunus ierobežojumus

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top