Kā iepriekš ziņoja LSM, Finanšu ministrija nākusi klajā ar priekšlikumiem par hipotekāro kredītu atvieglojumu nodrošināšanu kredītņēmējiem, pret kuriem iebildušas bankas, kas argumentēja, ka pasākumi var deformēt tirgu. Tas savukārt izraisīja apsūdzības, ka bankas rīkojas kā bijušā finanšu ministra kartelis.
Kristīnes Lagardas parakstītais ECB atzinums sākas ar nepārprotamu uzbrukumu Latvijas varas iestādēm par to, ka ar tām nekonsultējas likumdošanas procesa sākumā.
“ECB norāda, ka Latvijas parlaments likumprojektu jau ir pieņēmis 2023. gada 6. decembrī, bet likumdošanas procedūra vēl nav pabeigta, gaidot Valsts prezidenta izdošanu vai tā nodošanu atpakaļ Saeimai. Atbilstošā stadijā būtu jākonsultējas ar ECB. ECB ir vairākkārt apstiprinājusi savos uzskatos, ka pat īpaši steidzamos gadījumos vai tad, kad tiesību akti ir sasnieguši progresu, valsts iestādes netiek atbrīvotas no pienākumiem saskaņā ar Līguma 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu. konsultēties ar ECB atbilstošā procesa posmā.valsts tiesību aktu noteikumi, kas dod pietiekami daudz laika, lai (1) ECB izpētītu tiesību aktu projektus un (2) attiecīgās valsts iestādes ņemtu vērā ECB atzinumu pirms pieņemot noteikumus,” norādīja ECB.
Tā turpina kritiski, norādot, ka “likumprojekta īstenošana radīs finansiālas izmaksas Latvijas banku sektoram. Padomdevēja institūcija neiesniedza paskaidrojuma rakstu, kurā būtu ietverts ietekmes novērtējums attiecībā uz rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju. no bankas.” Banku sektors.”
Turklāt “rēķinā noteiktie atbilstības kritēriji pietiekami neierobežo to aizņēmēju loku, kuriem ir tiesības uz hipotekāro kredītu procentu maksājumu samazinājumu, jo likumprojekts ietekmētu lielāko daļu nenomaksāto hipotēku”, norāda ECB.
Pēc tam tas izdod virkni brīdinājumu.
“Plaši izplatītais un nemērķtiecīgais efektīvo aizdevumu procentu maksājumu samazinājums, ko paredzēts panākt ar likumprojekta pieņemšanu, varētu radīt bažas par finanšu stabilitāti,” teikts ziņojumā, piebilstot, ka “samazināta banku rentabilitāte nozīmē samazinātu banku spēju saglabāt peļņu un līdz ar to var samazināt kredītiestādēm pieejamo kapitālu Papildus banku elastības mazināšanai tas varētu negatīvi ietekmēt banku kredītu piedāvājumu.. Likumprojekta ieviešanas rezultātā radusies rentabilitātes samazināšanās var likt bankām piedāvāt mazāk izdevīgus kreditēšanas nosacījumus un palielināt kredītu likmes, kā arī var izraisīt piedāvājuma kredīta samazināšanos, kas var negatīvi ietekmēt reālo ekonomikas izaugsmi.
“Turklāt likumprojekts var izkropļot tirgus konkurenci un vājināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā banku savienībā,” brīdina ECB. Tas arī “var radīt papildu neparedzētas sekas ar negatīvu ietekmi uz finanšu stabilitāti. Iekšzemes un ārvalstu investoriem var būt mazāka apetīte investēt Latvijas kredītiestādēs, jo likumprojekta pieņemšana mazinātu kredītiestāžu ienesīguma cerības.”
Viņš secina: “Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB iesaka likumprojektu papildināt ar visaptverošu analīzi par iespējamām negatīvajām sekām banku sektorā.”
Jūs varat izlasīt pilnu atzinumu šeit.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
