Dienā, kad Krievijas armija sāka veikt triecienus visā Ukrainā, Mihails Grīnbergs un viņa sieva Poļina uzzināja, ka viņiem ir jādodas prom. Vienīgais jautājums bija, vai viņiem uzreiz jāiet un vienkārši jāņem pases, vai arī ir laiks sapakot drēbes?
Viņi iegādājās biļetes nākamajai dienai, 25. februārim, piepildīja dažas somas un lidoja no Maskavas uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu.
“Es noteikti vēlos labāku nākotni savai ģimenei,” sacīja 35 gadus vecais Mihails, kurš strādā par produktu vadītāju Krievijas tehnoloģiju uzņēmumā Yandex. “Bet arī tas novērš riebuma sajūtu.”
Dažas iespējas izkļūt no Krievijas
Trešdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins runāja par Krievijas sabiedrības attīrīšanu no “nodevējiem”, kuru prāti saskan ar Rietumiem, bet Desmitiem tūkstošu Krievijā dzīvojošo cilvēku jau ir izdarījuši izvēli doties prom.
Daži baidās no tālākas Krievijas izolācijas ar ekonomiskajām sankcijām, kas var izraisīt pārtikas un medikamentu deficītu, bet citi, piemēram, Grīnbergi, apgalvo, ka nevar atļauties dzīvot valstī ilgāk.
Līdz ar Eiropas gaisa telpas slēgšanu Krievijas robežu šķērsošana ar Somiju, Igauniju vai Latviju ir viena no vienīgajām izkļūšanas iespējām no valsts, ja vien ceļotājiem ir nepieciešamās vīzas.
Grīnbergu ģimene devās uz Latviju, kur vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju kā pirmā valoda runā krievu valodā, jo Poļinas radi dzīvo kopienā uz ziemeļaustrumiem no Rīgas.
Mihails jau iepriekš bija pametis Krieviju. Viņš studējis angļu valodu Ukrainā, pāris iepriekš dzīvoja Lielbritānijā, kur piedzima viņu divus gadus vecais dēls Leo.
Viņi nolēma atgriezties Maskavā, jo Mihailam tika piedāvāts viņa “sapņu darbs”, lai palīdzētu izstrādāt Yandex platformu angļu valodas apguvei.
kauna sajūta
Kad Grīnbergi 24. februārī pamodās un izdzirdēja ziņu par iebrukumu, viņi gribēja pēc iespējas ātrāk doties prom, taču arī pēc aizbraukšanas sekoja vainas apziņa.
37 gadus vecā Poļina izplūda asarās, runājot par to, ka viņa naktīs nevarēs aizmigt, turpinot filmēt Ukrainā nogalinātos bērnus.
“Man ir grūti koncentrēties, jo viss, ko es varu iedomāties, ir tie attēli, kas mani tieši uzrunā,” viņa teica.
Būdams students Krievijā, Mihails bieži piedalījās pret valdību vērstos protestos, bet pārtrauca, kad tas kļuva pārāk bīstami.
“Man nav pietiekami daudz drosmes riskēt ar cietumsodu pašam par sevi, bet es joprojām varu izdarīt noteiktas lietas,” viņš teica. “Es varu pārtraukt maksāt nodokļus Krievijā.”
Mihails saka, ka viņam būs jādabū cits darbs kaut kur ES, un viņš saprot, ka viņš var saskarties ar kādu aizvainojumu, jo viņš ir krievs.
Viņš stāsta, ka sācis meklēt darbu darba vietnē LinkedIn un redzējis dažus ierakstus no cilvēkiem, kuri rakstīja “Nāvi visiem krieviem”.
Spriedze Latvijā
Latvijā, kur ir daudz krievu iedzīvotāju, Valdība izraidījusi trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus piektdienā. Latvijas ārlietu ministrs tviterī norādīja, ka viņi izraidīti “ar viņu diplomātisko statusu nesavienojamu darbību dēļ”, kā arī “notiekošās Krievijas agresijas Ukrainā dēļ”.
Jau pirms Krievijas dēvētās “speciālās militārās operācijas” Latvijā bija spriedze starp latviešu un krievu kopienām.
Pēdējos gados ir notikuši krievu grupu protesti pret valdības plāniem visās skolās mācību stundas pasniegt latviešu valodā.
Izskanējuši arī lūgumi par neoficiāli kā “Uzvaras pieminekļa” noņemšanu Rīgā, kas svin Padomju armijas uzvaru pār Vāciju Otrajā pasaules karā. 25. februārī piemineklis tika izdemolēts ar zilu un dzeltenu krāsu, kas ir Ukrainas nacionālās krāsas.
Iepriekšējā dienā tā bija Latvijas valdība pārtraukusi Šengenas vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Vīzas ļauj ieceļot Latvijā un ceļot pa 26 Eiropas valstīm. Krievi tagad nedrīkst šķērsot Latvijas robežu, ja vien viņiem jau nav atbilstošu dokumentu, bet vīzas tiek izsniegtas Krievijā dzīvojošajiem Ukrainas pilsoņiem. Krievija ir mājas Par lielāko ukraiņu diasporu Pasaulē.
Valdība dara ko grib.
Terehovas robežpunktā Latvijas dienvidaustrumos stabila cilvēku straume veda bagāžu un somas starp Krievijas un Latvijas kontrolpunktiem trešdien, kad viesojās CBC News ekipāža. Izkāpuši robežas Krievijas pusē, viņi gāja cauri Latvijai.
Gandrīz visi cilvēki, ar kuriem sazinājās CBC, sacīja, ka tie ir ukraiņi, tostarp medmāsu grupa no Krievijas, kas bija ceļā uz Ukrainu, kur plānoja palīdzēt militārajā slimnīcā.
55 gadus vecā Halīna Popirnija, kura pēdējos 15 gadus ir strādājusi slimnīcā Maskavā, saka, ka neplāno atgriezties.
“Tā dēļ, ko viņi tagad dara ar mūsu cilvēkiem, viņi tagad ir ienaidnieki gadsimtiem ilgi,” sacīja Pobergna, kura samaksāja mikroautobusa šoferim, lai viņu uzņemtu Latvijā.
Simtiem metru tālāk 73 gadus vecā Lidija pavadīja savu 12 gadus veco mazdēlu Igoru Semenovu cauri pasu kontrolei.
Viņa ir ukrainiete un jau gadiem dzīvo Krievijā.
“Cilvēki ir dusmīgi,” viņa sacīja. Taču valdība dara, ko grib.”
Krievi izvēlas pamest savu valsti aiz riebuma, vainas un dusmām par karu Ukrainā. Tas kaitina prezidentu Vladimiru Putinu, kurš pret iebrukumu noskaņotos krievus nodēvējis par “sārtām” un “nodevējiem”. 2:36
