Patlaban 80% Latvijas iedzīvotāju savas pudeles un skārdenes deponē vismaz reizi mēnesī vai biežāk, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet kopumā Latvijā depozīta sistēmu izmanto 94% mājsaimniecību, liecina depozīta iepakojuma apsaimniekotāja dati. (DIO) Jaunākie pētījumi.
DIO loģistikas un infrastruktūras vadītājs Jatis Jaligs uzskata, ka dzērienu iepakojumu nodošana Latvijā ir kļuvusi par ieradumu un katrs Latvijas iedzīvotājs reversa automātos nogādājis vidēji 300 dzērienu iepakojumus. Galvenais, protams, ir iespēja atmaksāt depozīta maksu – 10 centus, taču iedzīvotājiem svarīga ir arī tīra apkārtne.
“Sistēmai papildus esam pievienojuši 304 jaunus reversās tirdzniecības automātus, un tas nozīmē, ka sistēma ar katru dienu kļūst arvien pieejamāka. Mēs pārejam no mazākas ietilpības automātiem uz lielākas jaudas automātiem, jo novērojam pieprasījuma pieaugumu,” sacīja Gallegs. .
“Esam uzstādījuši arī pirmo “liešanas mašīnu” Latvijā, proti, tā ir lielas ietilpības mašīna, nav jāliek pa vienam iepakojumam, bet var uzpildīt līdz simt iepakojumiem, aizvērt vāku. un tad aparāts to izrēķina.Viens no tiem atrodas labajā krastā Daugavai Rīgā un otru plānojam uzstādīt otrā pusē.
Kopš pagājušā gada decembra ir arī iespēja ziedot savu atmaksāto depozīta maksu kādam no trim labdarības mērķiem.
“Jau vairāk nekā 300 000 eiro esam spējuši novirzīt dažādiem ziedojumu mērķiem. Viens palīdz veciem cilvēkiem, otrs palīdz ukraiņu bērniem Latvijā, bet trešais, populārākais, ir dzīvnieku patversme. Decembrī pievienosim vēl vienu labdarības mērķi, kas tiks veltīta rehabilitācijai un ārstēšanai.” Bērni ar smagām saslimšanām Ceram arī uz depozīta sistēmas lietotāju atsaucību un atbalstu šim jaunajam projektam.
Depozīta iepakojums ir jāpieņem lauku veikalos, kuru platība ir vismaz 60 kvadrātmetri. Universālveikalu tīkla LATTS valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis stāsta, ka viņam ir vairāk nekā 480 veikalu, no kuriem 70% ir mazie veikali. Tirgotāji ir neapmierināti ar to, ka mazajos veikalos pārdevējam ir jāveic papildu darbs.
“Ja pie letes apkalpo viens cilvēks, viens pārdevējs un kāds atnes paciņu, jāiet un jāņem paka; [rurally] Tas parasti notiek manuāli. Tas ļoti apgrūtina uzņēmējdarbību, uzliek papildu slogu šiem veikaliem, un atsevišķi veikali ir slēgti tikai šo prasību dēļ.
“Mēs devāmies ar ierosinājumu uz Vides ministriju palielināt šo obligāto prasību laukos līdz 200 kvadrātmetriem. Tas tika iesniegts iepriekšējam ministram, un, ja par to nerunā, tas nenozīmē, ka problēma ir atrisināta. Veikalnieki vienkārši sakoda zobus, vismaz Larsā šī sistēma tiek izmantota jo pretējā gadījumā, ja nepieņemsi paku, tiks piemērots sods 10 000 eiro.
Tāpat Okmanis stāsta, ka pilsētās veikalos nav jāpieņem depozīta paciņas, bet iedzīvotāji dzērienu paciņas ved uz lielveikaliem, tāpēc iedzīvotāji mazāk iegriežas veikalos.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
