Rīgā, 8. janvārī, Lita. Balva par mūža ieguldījumu dejas mākslā tiks piešķirta deju skolotājai, horeogrāfei un deju svēto vadītājai Ingrodai Edītei Solitai un balerīnai, meistaram Haraldam Rittenbergam, par kurām lēmusi Deju balvas žūrija.
Kā ziņoja LETA Maijai Treilei, žūrija šogad nolēmusi piešķirt divas dzīves balvas. Viņasprāt, Saulīte ir viena no spilgtākajām un aktīvākajām deju svētku tēlām. Turklāt viņa ir daudzu publikāciju un pētījumu autore par Latvijas Deju svētkiem.
Pēc žūrijas vērtējuma, Ritenberga sasniegumi Latvijas Nacionālajā operas teātrī, dejošana baleta vadošajās un spilgtākajās lomās, kā arī vērtīgā pieredze kino jomā ietekmēja un veidoja mākslinieka individuālo personību, kas vēlāk izpaudās izglītojošās aktivitātēs. 40 gadus viņš bija Rīgas horeogrāfijas vidusskolas vadītājs.
Trail teica, ka deju balva pirmo reizi tika pasniegta 2019. gadā. Šī gada 29. aprīlī labākie deju akti un varoņi tiek plānoti no 2019. līdz 2020. gadam.
Kultūras ministrijas (KM) rīkotajā tiešsaistes konferencē tika paziņotas 12 deju balvu nominācijas un mūža balvas laureāti dejas mākslā. Arī kultūras ministrs Noriss Pontolis (NA) pasākumā piedalījās attālināti, norādot, ka deju žanrs, tāpat kā visa kultūras nozare kopumā, pārdzīvo grūtus laikus.
Ministrs teica: “Mums visiem ir aizliegts parādīties, bet mums nav aizliegts radošums, kas vienmēr ir bijis kultūras un mākslas būtība. Tajā pašā laikā tas ir pēdējais piliens, kas mums jāievēro šajos grūtajos kultūras laikos.”
Pēdējo divu gadu deju notikumus ir novērtējusi un izvirzījusi žūrija, kuras sastāvā ir žūrijas prezidente, baleta mākslas eksperte Agnese Andersone, baleta eksperti Lita Piresa, Taliss Sils, mūsdienu horeogrāfe Agnese Bordjukova un Elena Gedita, teātra tautas deju eksperte Renē Skoga un Gunta, kā arī mūsdienu horeogrāfe Inga Raudinga un Maija Tjurjapina.
Balvai tika izvirzīti deju pasākumi dažādās formās, kā arī tika izvēlēti horeogrāfi un dejotāji klasiskajā un laikmetīgajā dejā. Turklāt kandidāti kategorijās “Ieguldījums dejas mākslā” tika izvirzīti par sasniegumiem izglītības, pētniecības un organizatoriskajā darbā, kā arī par “Pārsteigums dejas mākslā”, kura mērķis ir izcelt deju robežu paplašināšanos un dejas sinerģiju ar citiem mākslas žanriem.
Trail teica, ka balvu šogad pirmo reizi pasniegs kategorijā “Bērnu un jauniešu deju izrāde”. Visas nominācijas parāda sniegumu pēdējo divu gadu laikā. Sekojot tēmai – Deju maiņas sociālā attāluma apstākļos, lai ierobežotu Covid-19, žūrija vērtēja arī digitālā formātā izveidotus projektus.
Katrs dejas balvas ieguvējs saņems naudas balvu un mākslinieces Gintas Grūbes veidoto figūriņu. Deju balvu organizē Latvijas Deju informācijas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju.
Par deju balvu kategorijā “Baleta izrāde vai pasākums” žūrija izvirzīja baletu “Hamlets” (In) stāsta man pasakas, starptautisko baletu “Lielais baleta gadsimts” un baletu “Trīs draugi”. Savukārt kategorijā “Baleta horeogrāfs vai horeogrāfs” Antona Freemana “Hamlet” un Elzas Limanas iestudējums tika nominēts par “(Ne) stāsti man saka” iestudējumu.
Kategorijā “Balerīna” Jūlija Brauere tika nominēta par Oditas-Odēlijas lomas interpretēšanu filmā “Gulbju ezers”, Pelēkās meitenes lomu filmā “Nesaki man pasakas” un Ofēlijas sniegumu “Hamleta” iestudējumā. Pipa Kukina šajā kategorijā tika nominēta arī par Ģertrūdes lomas interpretāciju Filmas “Hamlets” iestudējums un Patrīcijas loma filmas “Trīs draugi” iestudējumā. Anya Copestale pretendē arī uz deju balvu kategorijā “Balerīna”, lai interpretētu Odetas-Odēlijas lomu “Gulbju ezera” iestudējumā.
Kategorijai “Balerīna” žūrija izvirzīja Antonu Frimani, lai izskaidrotu Roberta lomu “Trīs draugu” iestudējumā, Kristapu Junkaresi par lomu “iestudējumā” (nestāsti man anekdotes), Hamleta lomu “Hamletu” producēšanā un Roberta interpretāciju par lomu filmā “Trīs draugi”. draugi “.”. Arī Arturs Sokolovs pretendēja uz deju balvu kategorijā “Balerīna” par lomu iestudējumā “(Ne) stāsti man saka”.
Deju balvu kategorijā “Mūsdienu deju iestudējums” pasniedza horeogrāfs Žans Žaka; iestudējums “Bailes”, horeogrāfe Eva Kermeka “Projekta drosme”, horeogrāfes Agatas Pankavas iestudējums “Kur tu esi, kad es guļu” un apvienības “IevaKrish” iestudējums “Labrys” un Horeogrāfes Elīnas Geitjukivitas iestudējums “Otrā pusē”.
Projekts “Āra klimats / iekštelpu laiks”, “Performance Retreat”, “Pēkšņi Pelikāns!” , Producējis “Resonance. Three”, laikmetīgās dejas programma un rezidence kultūras telpā “Točka” un projekts “Kandidāts kategorijai” Mūsdienu dejas pasākums “#pijamadancepractice”.
Agate Bankava pretendē uz deju balvu kategorijā “Mūsdienu horeogrāfe vai horeogrāfe” par dejas darbu “Karte” projekta “Deja domā. Kā uztvert, saprast un aprakstīt deju” ietvaros un uz deju izrādi “Kur tu esi, kad es guļu”. Mākslinieku apvienība “IevaKrish” ir apbalvota arī par darbu 2019. un 2020. gadā, Elīna Gaitjukeviča par “Otrā pusē” iestudējumu un Jana Jakoka par darbu “Viss būs labi”, “Bailes rutīnas” un izstādes “Lietišķo pierādījumu muzejs” producēšanā.
Agate Bankava nominēta kategorijā “Laikmetīgais dejotājs vai dejotājs” par darbu iestudējumā “Kur tu esi, kad es guļu”, El Gna Gediņa par darbu filmā “Drosmes projekts”, Ieva Gaurilčikaite-Sants par darbu “Iepazīsties”, par darbu “Baiļu” iestudējumā. rutīnai un Olgai Žitluhinām par darbu “#pijamadancepractice” projektā.
Deju balva kategorijā “Tautas deju izrāde vai pasākums” tiek piemērota izrādei “Dzeram trīs kāzu dienas. Dziedāsim. Dejosim”, Jāņa Purviša Sajūtu kastes idejas “Jāņu gadalaiki” un “Pagriezies saulē” producents. Producējis horeogrāfs un dejotājs Dagmārs Barbali.
Kategorijā “Deju iestudējums bērniem un pusaudžiem” tika nominēts iestudējums “Kad jūs zaudējat zemi zem kājām”, “PusOtrs”, “Klēras un riekstkodu stāsts” un “Aizvērt” iestudējums. Kategorijā “Ieguldījums dejas mākslā” žūrija nominēja “Bboy An-Juicy” vai Andžeju Začiņajevu par ieguldījumu hiphopa kultūras attīstībā un tās reputāciju Latvijā un starptautiskā mērogā, Yannis Urglis par izcilu horeogrāfa, skolotāja un organizatora darbu Latvijā un pasaulē. Gaitjukevičs, Anna Novikova, Rūta Pūce un Olga itluhina par “Mūsdienu dejas” profesionālās vidējās izglītības programmas izveidi PIKC “Nacionālās mākslas vidusskolas” Rīgas baleta skolā.
Uz dejas balvu “Ieguldījums dejas mākslā” pretendē arī Genādijs Gurbanovs par Latvijas Nacionālās operas un baleta solista augstvērtīgu darbu, nodrošinot baleta repertuāra nepārtrauktu kvalitāti, Artūra Sokolova, Kristapa Jaunžeikara, vācu Sevčenko un citu komponistu, kā arī Deju vēstures pētījumi tiek publicēti “Neatkarības laika teātrī” un “Latvija: kultūras migrācija”.
Kategorija “Pārsteigums dejas mākslā” izvirzīta, lai atzīmētu “Baltijas ceļa” 30 gadu jubileju – “Ielu dejas uz lidostas asfalta”, projekts “Dejošana domā. Kā iedomāties, saprast un aprakstīt deju”. Arī Daugavpils deju trupa “Factory Kingz” pretendē uz balvu šajā kategorijā par to, ka Monpeljē, Francijā, tiek nosaukta par “Gada kaujas kauju” un uzstājas / uzstājas deju valodā “Intervija ar Frensisu Bēkonu”.
