Darba samaksa Latvijā: vidējā bruto alga sasniedz 1549 eiro

2023.gada trešajā ceturksnī pēc darba dienu datiem un sezonāli neizlīdzinātiem datiem vidējā bruto darba samaksa Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 1549 eiro, ziņo Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, vidējā mēneša darba samaksa Latvijā pieauga par 164 eiro jeb 11,8%. Stundas likme pirms nodokļu nomaksas ir €10,45 jeb 14,9%.

Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada otro ceturksni, mēneša bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, savukārt stundas likme nedaudz samazinājās par 0,3%.

CSP ziņo, ka vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba devējiem piemērojamos nodarbinātības nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas un pieauga par 11%, apsteidzot cenu pieaugumu. Faktiskais neto darba samaksas pieaugums, neskaitot inflāciju, bija 5.7%.

Vidējā bruto darba samaksa pilnas slodzes amatam 2023. gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro.

Salīdzinot ar 2022. gada trešo ceturksni (1107 eiro), tas palielinājās par 144 eiro jeb 13%. Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas (neto) 2023. gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Mediāna aprēķināta, izmantojot statistisko apsekojumu informāciju un Valsts ieņēmumu departamenta datus.

Gada laikā vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā sektorā – attiecīgi par 13,7% un 11,1%.

2023. gada trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pirms nodokļu nomaksas bija 1564 eiro. Privātajā sektorā tas bija par 18 eiro (1546 eiro) zemāks. Sabiedriskajā sektorā, ko veido valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1517 eiro (+13,1%).

Salīdzinot ar 2023.gada otro ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 1%. Valdības sektorā tās pieauga par 1,7%, bet privātajā sektorā algas pieauga nedaudz straujāk – par 1,8%.

READ  Baltijas dokumenti paziņo par savu izvēli

Gada laikā vidējā darba samaksa enerģētikā pieauga par 17,7%. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē tas pieauga par 16,7% (lielākais pieaugums bija meža un kokmateriālu ražošanā), valsts pārvaldē – par 15,7%. Pārvadājumu un uzglabāšanas nozarē tas pieauga par 15,5% (kas ir lielākais pieaugums gaisa satiksmes nozarē). Nekustamo īpašumu sektorā tas pieauga par 14,1%. Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sektorā darba samaksa pieauga par 13,6%. Mākslas un izklaides sektorā algas pieauga par 13,5%, bet izglītības nozarē – par 13,3%.

Vidējā mēneša darba samaksa par pilnas slodzes darbu trešajā ceturksnī bija augstāka nekā vidēji valstī finanšu un apdrošināšanas darbībās (2627 eiro), informācijas un sakaru pakalpojumos (2512 eiro) un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos (2 eiro). . 026 eiro), enerģētika (1965 eiro), valsts pārvalde (1855 eiro), ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (1753 eiro), veselība un sociālā aprūpe (1680 eiro), kā arī lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (1562 eiro).

Vismazākā vidējā alga par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1009 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada šo pašu ceturksni, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas straujāk pieauga Vidzemē (13,4%), kā arī Latgalē (12,6%) un Karalistē (12,2%).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1715 eiro, bet zemākā – Latgalē (1102 eiro), kas ir par 36% zemāka nekā galvaspilsētā. Vidējās darba samaksas atšķirība starp Rīgu un reģioniem gada laikā samazinājās visos reģionos. Lielākais samazinājums bija Vidzemē (1,4 procentpunkti).

Bruto stundas alga 2023. gada trešajā ceturksnī bija 10,45 eiro. Gada laikā tas pieauga par 14,9% (2022. gada trešajā ceturksnī – 9,09 eiro).

READ  Pasaules virsrakstu tiešraides: Ukrainas prezidents Zelenskis vēlas uzrunāt ANO Ģenerālo asambleju, kad konflikts Ukrainā beigsies gadu

Stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbu saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,42 eiro līdz 13,07 eiro jeb 14,5%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu pieaugums par 12,1% un 2,1%. Darba stundu samazināšanās gada laikā. CSP norāda, ka 2023.gada trešajā ceturksnī bija par divām darba dienām mazāk nekā 2022.gada trešajā ceturksnī.

Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas straujāk pieauga Lietuvā (par 12,2%) un Latvijā (par 11,8%). Igaunijā gada pieaugums bija zemākais (10,4%).

Lasi arī: Latvijas finanšu ministrs nesaprot, kā darbojas pašreizējais veselības aprūpes finansēšanas modelis

Seko mums Facebook Un X!

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top