Pēdējos sešos gados gan bezdarbnieku, gan pieaugušo izglītībai kopumā iztērēti 160 miljoni eiro, šajā plānošanas periodā aptuveni 110-120 miljoni eiro. “Taču šīs naudas tērēšana, liekot uzsvaru uz vārdu “tēriņi”, nekādu pozitīvu ietekmi nedod. Šī nauda tiek sadedzināta bez konkrēta mērķa, ko mēs vēlamies sasniegt,” sacīja Paiets.
“Cilvēki tiek apmācīti dažādos kursos [..] Lietās, kas nav saistītas ar viņu primāro vai nākotnes profesiju. “Šiem apmācību kursiem nav saiknes ar darba tirgu,” turpināja LDDK prezidents.
Tāpēc vajadzētu būt kādam, kas būtu atbildīgs par izglītības koordinēšanu. Šobrīd to dara vairākas iestādes – daļu līdzekļu pārvalda Izglītības un zinātnes ministrija, bet daļu – Nodarbinātības valsts aģentūra.
“Katrs dzīvo ar savu karaļvalsti un savu maciņu. Katrs veido savas programmas, kuras bieži vien pārklājas, taču saskarsme ar darba tirgu un darba devēju ir ļoti minimāla,” sacīja Peets.
LDDK prezidents arī uzsvēra, ka Latvijā ir paradoksāla situācija – no vienas puses, trūkst darbaspēka, no otras puses, ir daudz tādu, kas ne mācās, ne strādā. Lai Latvijas ekonomika attīstītos, nepieciešami 900 tūkstoši strādājošo, bet šobrīd darba tirgū piedalās nepilni 800 tūkstoši.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
