Čadas prezidenta vēlēšanās uzvar Muhameds Debijs

Čadas militārais valdnieks Mohameds Debijs ir pasludināts par oficiālu prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, leģitimējot viņa noturēšanos pie varas.

Ģenerālis Debijs ieguvis 61,3% balsu, atsaucoties uz provizoriskiem rezultātiem, liecina štata vēlēšanu iestāde, bet viņa tuvākais sāncensis premjerministrs Sosis Masra saņēma 18,53%.

Masāra iepriekš bija paziņojis, ka pirmajā balsošanas kārtā ir guvis “spilgtu uzvaru” un ka šī uzvara ir nozagta “cilvēkiem”.

40 gadus veco ģenerāli Debi armija iecēla par Čadas vadītāju pēc tam, kad viņa tēvs Idriss Debijs Itno tika nogalināts kaujā ar nemiernieku spēkiem 2021. gada aprīlī.

Viņa uzvara nozīmē, ka Debiju ģimenes 34 gadus ilgā valdīšana turpināsies.

Pēc rezultātu paziņošanas valdošās koalīcijas atbalstītāji iebruka Ndžamenas ielās, lai svinētu ģenerāļa Debija uzvaru.

Savā uzvaras runā, ko viņš publicēja sociālajos medijos, viņš solīja kalpot visiem čadiešiem — “tiem, kas balsoja par mani un prezidentu, tiem, kas izdarīja citas izvēles”.

“Man ir īpašas domas par neveiksmīgajiem kandidātiem, kuri zaudēja.”

Tieši pirms vēlēšanu rezultātu paziņošanas premjerministrs Massara tiešraidē sociālajā tīklā Facebook paziņoja par uzvaru un aicināja savus atbalstītājus un drošības spēkus iebilst pret ģenerāļa Debija mēģinājumu “nozagt tautas uzvaru”.

“Neliels skaits cilvēku uzskata, ka spēj likt cilvēkiem noticēt, ka vēlēšanās uzvarēja tas pats režīms, kas gadu desmitiem ir valdījis Čadā,” viņš sacīja.

Viņš piebilda: “Visiem čadiešiem, kuri balsoja par pārmaiņām un kuri balsoja par mani, es saku: mobilizējieties. Dariet to mierīgi un miera garā.”

Pirmdien notikušo vēlēšanu rezultāti tika paziņoti divas nedēļas agrāk, nekā paredzēts.

Tas vēl jāapstiprina Satversmes padomei.

Čada ir kļuvusi par pirmo valsti, kurā militāristi pēdējos gados sagrābuši varu Rietumāfrikā un Centrālāfrikā, lai sarīkotu vēlēšanas un atjaunotu civilo varu.

Taču kritiķi saka, ka līdz ar ģenerāļa Debija ievēlēšanu nekas daudz nav mainījies.

Balsošanas process pirmdien pārsvarā noritējis mierīgi, taču vismaz viens vēlētājs gājis bojā, vēsta vietējie mediji.

Bija arī daži opozīcijas ziņojumi par pārkāpumiem vēlēšanu dienā.

Konstitucionālā padome izslēdza desmit politiķus, kuri bija cerējuši kandidēt “pārkāpumu” dēļ, kas, pēc dažu domām, ir politiski motivēti.

Vēl vienu potenciālo disidentu, ģenerāļa Debija brālēnu Jaju Dilū, drošības spēki nogalināja februārī, vienlaikus vadot uzbrukumu Nacionālajai drošības aģentūrai galvaspilsētā Ndžamenā.

Aktīvisti bija aicinājuši boikotēt vēlēšanas.

Daudzi joprojām atrodas trimdā pēc nāvējošām represijām pret disidentiem pēc protestiem 2022. gada oktobrī.

Naftas eksportētājvalsts ar gandrīz 18 miljoniem iedzīvotāju kopš neatkarības atgūšanas no Francijas 1960. gadā nav piedzīvojusi brīvu un godīgu varas pāreju.

Idriss Debijs gāza Hissenu Habré 1990. gadā un palika amatā nākamās trīs desmitgades līdz viņa nāvei kaujas laukā 2021. gada aprīlī 68 gadu vecumā.

Ģenerālis Debijs sākotnēji apņēmās palikt pagaidu vadītāja amatā tikai 18 mēnešus, kas vēlāk tika pagarināts. Viņš arī sacīja, ka nekandidēs uz prezidenta amatu.