Būvniecības nozare pagājušo gadu noslēdza ar ievērojamu izaugsmi, pārdošanas apjomiem sasniedzot vairāk nekā trīs miljardus eiro. Tas nozarei ļāvis atvilkt elpu pēc aizvadītajiem grūtajiem gadiem.
“2021. gadā Covid-19 pandēmijas rezultātā mēs novērojām kritumu, taču tas nebija sāpīgi, jo būvniecības sektors kritās par aptuveni 6%. “2022. gadā mēs redzējām ļoti strauju apjoma kritumu. Taču pagājušajā gadā sektors stabilizējās un vērojams arī straujš ražošanas pieaugums, kas pēc statistikas datiem pērn sasniedza gandrīz 19%,” Latvijas Radio sacīja Ekonomikas un būvniecības vadības ministrijas direktore Olga Feldmane.
Būvniecības ražošanas apjoms faktiskajās cenās (miljardi)
Viņa paredzēja, ka arī šogad un turpmākajos gados būs pozitīva izaugsme būvniecības nozarē, pateicoties ES fondu finansējuma pieejamībai un vērienīgā Baltijas dzelzceļa projekta īstenošanai.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs piekrīt, ka pagājušajā gadā nozarē jau ir notikusi stabilizācija un pat apjoma pieaugums. Turklāt daudzas vietas, kas pēdējo divu vai trīs gadu laikā tika uz laiku vai pilnībā apturētas augsto būvniecības izmaksu dēļ, turpina darboties.
“Tātad daudzas būves ir pabeigtas, taču šajā sezonā – 2023. gada rudenī/2024. gada ziemā – dažos aspektos būvniecības apjoms ir samazinājies, jo iepriekšējās vietas ir pabeigtas, savukārt jaunu objektu skaits ir mazs.
“Būvnieki saka, ka šoziem ir izsludināts pārāk maz būvniecības konkursu. Pretendentu ir pārāk daudz – vairāk nekā desmiti uz vienu būvnieku. Tā ir zīme, ka pārskatāmā nākotnē ir pārāk maz konkursu. Kad darbu ir par maz, notiek dempings “Tad kvalitāte pazūd, un celtnieki cīnās, lai izdzīvotu,” sacīja Grīnbergs.
Grīnbergs uzsvēra, ka apjoma un svārstīguma samazināšanās ir cieši saistīta ar Eiropas struktūrfondu ilgumu pāreju. Lai gan šobrīd būvniecībā vajadzētu būt pieejamiem aktīviem struktūrfondu līdzfinansētajiem objektiem 2021.-2027.gadam, realitāte ir cita.
“Pagaidām neviens no struktūrfondiem netiek būvēts. Neviens nav licis zemē lāpstu, lai ieliktu naudu. [..] Ir palikuši tikai trīs gadi, un mēs tagad mēģināsim īstenot Septiņu plānu trīs gadu laikā. Atkal būs vēl viens kāpiens. Būs daudz darba. Uz katriem desmitiem būs viens vai divi prezentētāji. “Cenas pieaugs,” sacīja Grīnbergs.
Latvijas Radio aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka tik liels objektu skaits kā pērn vēl nav gaidāms, tomēr šogad turpināsies darbs pie vairākiem vērienīgiem projektiem.
“Pagājušajā gadā sākām brīnišķīgo Rail Baltica būvniecību un Rīgā redzam stacijas būvlaukumu. Tā turpināsies arī visu šo gadu, kas ir ļoti svarīgi. Rail Baltica projekta kontekstā arī vēlos pieminēt vērienīgo lidostas Rīga paplašināšanu.Mēs zinām, kāda struktūra ir plānota. Tā ir bijusi jau ilgu laiku un šobrīd tiek būvēta.Tā ir Liepājas cietuma kompleksa celtniecība.Grīnbergs atzīmēja, ka Stradiņa slimnīcas būvdarbi turpinās velti un ar grūtībām.
Arī Nekustamo īpašumu alianses valdes priekšsēdētājs Ents Daldris pastāstīja, ka šogad tiks īstenoti daudzi vērienīgi projekti biroju, komerciālo un industriālo objektu sektorā. “Bet, ja runājam par lielākiem projektiem, tad jāizceļ projekts Nuvira Plaza, kas atrodas ārpus stacijas 20 000 kvadrātmetru platībā. Skanstu apkaimē ir otrs biroju centrs “Verdi”, otrajā stāvā aptuveni 14 000 kvadrātmetru platībā. Daldris sacīja: “Mums ir plānots Depo DIY veikals Mārupē.”
Šogad lidostas teritorijā būs arī trīs lieli industriālās loģistikas centri.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
