CNN
–
Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins pirmdien dosies uz Dienvidāfriku ceļojumā, kura mērķis ir palielināt Pekinas ietekmi jaunattīstības un jaunietekmes valstu vidū. Tā kā attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm joprojām ir ļoti saspīlētas un ekonomiskās problēmas mājās saasinās.
Trīs dienu valsts vizīte, kas ietver arī samitu ar topošo BRICS ekonomiku līderiem, ir Sji otrā starptautiskā vizīte šogad – krasi pretstatā viņa diplomātiskajām dienām pirms koronavīrusa uzliesmojuma. pandēmija.
Pēdējo reizi Ķīnas līderis valsti pameta martā, lai Maskavā tiktos ar savu “dārgo draugu” Vladimiru Putinu, abiem autoritārajiem līderiem atkārtoti apliecinot savu stratēģisko aliansi pret ASV, veicinot savu redzējumu par jaunu pasaules kārtību, kurā vairs nedominē. Rietumi.
Sji BRICS pirmā klātienes samits kopš pandēmijas piedāvā vēl vienu iespēju virzīt šo redzējumu.
Bloka dalībvalstis – Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika – veido vairāk nekā 40 procentus pasaules iedzīvotāju. Viņiem ir arī kopīga vēlme pēc daudzpolāras pasaules un prasība pēc lielākas lomas globālajās lietās.
“Sji Dzjiņpins nemēģina pārspēt Ameriku pašreizējā liberālajā starptautiskajā kārtībā, kurā dominē ASV. Viņa ilgtermiņa mērķis ir mainīt pasaules kārtību uz tādu, kas orientēta uz Ķīnu,” sacīja Stīvs Tsangs, SOAS Ķīnas institūta direktors. Londonas Universitāte.
Lai atbalstītu šo mērķi, Tsangs sacīja: “Ķīnai ir jēga sadarboties ar globālajiem dienvidiem, (kuru ir daudz vairāk nekā Rietumu demokrātijās un kuru pārvaldības struktūra lielākoties ir autoritāra.”
Pārskatot Sji piektdienas vizīti, Ķīnas vēstnieks Dienvidāfrikā Čens Sjaoduns atzinīgi novērtēja BRICS valstis kā “svarīgu platformu sadarbībai starp jaunietekmes un jaunattīstības valstīm” un “starptautiskā taisnīguma un godīguma mugurkaulu”.
Šķiet, ka tradicionālā pasaules valdības sistēma ir izjaukta, bezspēcīga un klātesoša. Čens žurnālistiem sacīja, ka starptautiskā sabiedrība ar nepacietību gaida, kad BRICS valstis ieņems vadošo lomu.
Sji brauciens uz Dienvidāfriku notiek tikai dažas dienas pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens tikās ar Japānas un Dienvidkorejas līderiem, izrādot solidaritāti un spēku pret pieaugošajiem draudiem no Ķīnas.
Camp Davis sammitā ASV un tās divi tuvākie sabiedrotie Āzijā padziļināja militāro un ekonomisko sadarbību un kritizēja Ķīnas “bīstamo un agresīvo uzvedību” Dienvidķīnas jūrā.
Ķīnai un ASV iesaistoties arvien intensīvākā konkurencē, BRICS valstis Pekinai ir ieguvušas lielāku stratēģisko nozīmi, sacīja Pols Nantulija, Āfrikas Stratēģisko pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks.
“Sji būs BRICS samita centrs, ņemot vērā, ka Vladimirs Putins klātienē neieradīsies,” viņš sacīja.
Putins, kuram draud starptautisks aresta orderis par iespējamiem kara noziegumiem Ukrainā, dalīsies ar video no Krievijas.
Natulija raksturoja BRICS kā “vēl vienu daudzpusēju platformu, ar kuras palīdzību Ķīna var projicēt ietekmi visā pasaulē, īpaši globālajos dienvidos”.
Taču samits notiek arī grūtā brīdī Sji, kurš desmit mēnešus pēc bezprecedenta trešā termiņa saskaras ar neskaitāmiem iekšzemes izaicinājumiem.
Ķīnas ilgi gaidītā ekonomikas atveseļošanās kavējas no stingras Covid-19 bloķēšanas. Tā vietā pasaules otro lielāko ekonomiku nomāc virkne problēmu — no pieaugošas nekustamo īpašumu krīzes un pieaugoša iekšzemes valdības parāda līdz pieaugošam deflācijas spiedienam.
Jauniešu bezdarba līmenis valstī, kas pēdējos mēnešos ir sasniedzis rekordaugstus līmeni, ir tik slikts, ka Ķīnas valdība ir pilnībā apturējusi tā atbrīvošanu.
Uzziniet, kā Ķīnas ekonomikas lejupslīde var kaitēt un dot labumu citām valstīm
Slimā ekonomika ir būtisks ierobežojums Sji diplomātiskā šarma ofensīvai, jo īpaši globālajos dienvidos, sacīja Vašingtonā bāzētās Stimsona centra domnīcas Ķīnas programmas direktors Juns Suns.
Lai Sji apmeklētu jaunattīstības valstis, Ķīnai ir jāpiedāvā dāsnas palīdzības, finansējuma un sadarbības darījumu paketes. Taču, ņemot vērā pašreizējo Ķīnas ekonomikas stāvokli, Pekina vairs nav pietiekami aprīkota, lai to izdarītu.
“Ekonomiskais sniegums ierobežo viņa spēju spēlēt lielvaras līderi, kāds viņš bija agrāk.”
Ķīna saskaras arī ar sabiedrību, kas kļūst arvien aizdomīgāka par tās valdības dāsnajiem tēriņiem ārvalstīs.
“Ķīnas sociālajos medijos tika izdarīts liels spiediens pret, piemēram, joslas un ceļa iniciatīvu,” sacīja Nantulija, atsaucoties uz Sji vadošo globālo infrastruktūras programmu.
“Ķīnas pilsoņi jautā, kāds ir iemesls tik daudz naudas investēšanai ārzemēs, taču ir daudz problēmu, ar kurām Ķīna saskaras iekšzemē.”
Saskaņā ar Nantulia teikto, saskaroties ar ekonomikas palēnināšanos, Ķīnas valdība ir kļuvusi izvēlīgāka, izvēloties, kurus ārvalstu projektus finansēt.
Lai gan tās starptautiskā finansējuma apmērs ir palēninājies, Nantulia sacīja, ka Pekina ir pastiprinājusi savu politisko un militāro iesaistīšanos Āfrikā, tostarp palielinot partiju iesaistīšanos, izveidojot vairāk konfūciešu institūtu un apmācot vairāk Āfrikas virsnieku militārajās akadēmijās Ķīnā.
“Tās ir zemas izmaksas, taču tām ir ļoti liela ietekme, jo Ķīna spēj pierādīt, ka tai joprojām rūp Āfrika, pat ja tā samazina finansējumu galvenajām infrastruktūras iniciatīvām,” viņš teica.
Šī ir pirmā Sji vizīte Āfrikā piecu gadu laikā.
Viņa pēdējais ceļojums uz kontinentu — arī uz BRICS samitu Dienvidāfrikā — 2018. gadā ietver virpuļviesuļus Senegālā, Ruandā un Maurīcijā, aptverot gandrīz visus Subsahāras Āfrikas stūrus.
Šoreiz Pekina paziņoja, ka Sji vairs neapturēs.
Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Ķīnas līderis tā vietā vadīs Ķīnas un Āfrikas līderu dialogu ar savu Dienvidāfrikas kolēģi Kirilu Ramafosu BRICS samita malā.
Uz samitu tika uzaicinātas 69 valstis, tostarp visas Āfrikas valstis.
