Valstis vaino “nesamērīgo” Izraēlas uzbrukumu Gazai un atkārto savus aicinājumus uz pamieru humānu apsvērumu dēļ.
Bolīvija pārtrauca oficiālās attiecības ar Izraēlu kara dēļ Gazā, bet divas citas Latīņamerikas valstis atsauca savus vēstniekus Telavivā uz konsultācijām.
Bolīvijas ārlietu ministra vietnieks Fredijs Mamani otrdienas vakarā preses konferencē sacīja, ka Bolīvija “lēma pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Izraēlas valsti, noraidot un nosodot agresīvo un nesamērīgo Izraēlas militāro uzbrukumu Gazas joslā”.
Prezidenta lietu ministre Marija Nīla Prada arī paziņoja, ka valsts nosūtīs humāno palīdzību uz Gazu.
Viņa tajā pašā preses konferencē sacīja: “Mēs pieprasām izbeigt uzbrukumus” Gazas joslā, “kas līdz šim ir izraisījuši tūkstošiem civiliedzīvotāju nāvi un palestīniešu piespiedu pārvietošanu.”
Trešdien Izraēla apsūdzēja Bolīviju par “padošanos terorismam un ajatollas režīmam Irānā”.
Ārlietu ministrija savā paziņojumā arī centās mazināt Bolīvijas lēmumu, sakot, ka kopš Luisa Ārsa prezidenta zvēresta nodošanas “abu valstu attiecības jebkurā gadījumā ir bijušas bezjēdzīgas”.
Tikmēr Hamas, kas pārvalda aplenkto Gazas joslu, atzinīgi novērtēja Bolīvijas lēmumu un mudināja arābu valstis, kuras ir normalizējušas attiecības ar Telavivu, rīkoties tāpat.
Kaimiņvalsts Kolumbija un Čīle atsauca savus vēstniekus uz konsultācijām, lai nosodītu civiliedzīvotāju nogalināšanu Gazā un aicinātu uz pamieru.
Vēsturiski kreisi noskaņotās Latīņamerikas valstis simpatizēja palestīniešu lietai, savukārt vairāk labējo valstu sekoja ASV piemēram.
Rakstīšana sociālo tīklu vietnē
Čīlē ir lielākā un vecākā palestīniešu kopiena ārpus arābu pasaules.
Arī Kolumbijas prezidents Gustavo Petro rakstīja par X, nosaucot uzbrukumus par “palestīniešu tautas slaktiņu”.
Arī citas Latīņamerikas valstis, tostarp Meksika un Brazīlija, aicināja uz pamieru.
Bolīvija ir viena no pirmajām valstīm, kas paziņo par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Izraēlu saistībā ar tās karu Gazā, kas notika pēc tam, kad Hamas kaujinieku grupējums veica bezprecedenta uzbrukumu Izraēlai, nogalinot 1400 cilvēkus un sagūstot aptuveni 240. Bojāgājušo vidū ir vismaz 13 vairāku Latīņamerikas valstu pilsoņi, un vēl aptuveni 21 cilvēks joprojām ir pazudis bez vēsts.
Pašreizējā Izraēlas karā Gazas joslā līdz šim ir nogalināti vismaz 8525 palestīnieši.
Bolīvija diplomātiskās attiecības ar Izraēlu pārtrauca 2009.gadā, arī protestējot pret Izraēlas rīcību Gazā.
Attiecības tika atjaunotas tikai 2020.
Gazā dzīvo aptuveni 2,3 miljoni cilvēku, un Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersonas ziņo, ka vairāk nekā 1,4 miljoni no viņiem kļuvuši bez pajumtes Izraēlas notiekošās bombardēšanas dēļ.
