BNN fokusā | Vai Latvija piespiedīs krievus mīlēt latviešu valodu?

Ilona Pierzincha, BNN

Trešdien, 5.aprīlī, Pārstāvju palāta lems par grozījumiem Imigrācijas likumā, kas izraisīja lielu iedzīvotāju atsaucību. Parlaments grozījumus izskatīs otrajā un galīgajā lasījumā. Valodas tēma, kā ierasts, ir ļoti polarizējoša Latvijas sabiedrības pārstāvjus.

Daži Krievijas pilsoņi ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām Latvijā, kas viņiem simpatizē, uzskata, ka prasība par obligātām valsts valodas zināšanām ir netaisnīga un slikta. Cilvēkiem otrpus barjerai, kas domā, ka cilvēkiem, kas neciena latviešu valodu un tās valodu, ir tikai viens ceļš ejams – bagāža, dzelzceļa stacija, Krievija.

Latviešu valodas prasība daļai (bet ne visiem!) Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem jau sen ir karsts kartupelis. Viņi nevar teikt, ka varētu vispār iztikt bez latviešu valodas, bet nevar arī pilnībā atteikties no krievu valodas.

Šīs opozīcijas kulminācija bija 2012. gada valodas referendums, kurā piedalījās 1,087 miljoni jeb 70,37% iedzīvotāju. Viņiem jautāja, vai viņi vēlas redzēt krievu valodu kā otro oficiālo valodu valstī. Pret to balsoja 74% pilsoņu, bet par to nobalsoja 24,88%. Eiforija, kas sekoja referendumam, liecināja, ka ar to viss beigsies. Šī ideja tika vēl vairāk nostiprināta 2014. gadā, kad likumdevējs pievienoja konstitūciju ar jaunu pantu, padarot latviešu valodu par vienīgo valsts valodu.

Tikko pa kreisi – kā jebkur Eiropā

Taču atsevišķu iedzīvotāju grupu centieni atjaunot krievu valodas zudušās vietas neapstājās ne mirkli. Gadiem ilgi cilvēki ir audzinājuši pārliecību par “krievu pasaules” diženumu. Un šie centieni nepalika bez sekām. Ir daudz citu tautību pārstāvju, kuri neplāno mācīties latviešu valodu.

Tagad, kad nepieciešams uzrādīt PMLP apliecību, kas apliecina valsts valodas zināšanas, daudzi no šiem cilvēkiem šobrīd izplata mītu, ka masveidā tiks izraidīti daudzi Krievijas un Baltkrievijas pensionāri. Sociālajos tīklos jau ir daudz maldinošu un asaru pilnu stāstu. Paredzams, ka viņu skaits turpinās pieaugt. Cilvēki, kuri nevēlas vai nevar apgūt latviešu valodu, visu mūžu dzīvojot Latvijā, diez vai to darīs arī tagad. Daži no viņiem var pat koncentrēties uz stāstiem par cilvēktiesību pārkāpumiem vai izplatīt izdomātus stāstus.

READ  Latvija pauž nepārtrauktu atbalstu Ukrainai / Article / Eng.lsm.lv

Pašlaik imigrācijas likums paredz iespēju noteiktos apstākļos atteikt vai anulēt uzturēšanās atļaujas.

Šā likuma 34., 35. un 36. pants pieļauj atļaujas reģistrācijas atteikumu, ja ārzemnieks slavina, noliedz vai attaisno genocīdu, noziegumus pret cilvēci, noziegumus pret mieru un kara noziegumus; Sniegt jebkāda veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību; Rīkoties pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm.

Latvijā – tāpat kā jebkurā citā valstī – ārzemnieki drīkst uzturēties tikai tad, ja viņiem ir derīga vīza, uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja. “Cilvēkiem, kuri ir zaudējuši tiesības legāli uzturēties valstī, ir pienākums pašiem pamest valsti,” nesen tviterī rakstīja parlamenta deputāts Janiss Dumbrava. Ja ārzemnieks uzturas valstī bez derīga uzturēšanās dokumenta, viņi var saņemt palīdzību izceļošanā. Šāda prakse ir plaši izplatīta visās Eiropas valstīs. »

Kā ar PMLP un VISC kapacitāti?

Pagaidām pērn pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, citējot Saimas deputātu Ati Avinci, šķiet, bijuši juridiski nekorekti miskaste. Diemžēl šķiet, ka Trīspadsmitais parlaments ir maz domājis par to faktisko īstenošanu. Viņi laikam nezināja, cik Latvijā ir Krievijas pilsoņu.

Ja tas tā ir, ombuds Joriss Jansons ir izpildījis mājasdarbu viņu vietā. Viņš vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ziņo, ka “lielākais Krievijas pilsoņu skaits Latvijā ir koncentrēts Rīgā (11 115 cilvēki), Daugavpilī (3 381 cilv.), Liepājā (3 055 cilv.), Ventspilī (1 151 cilv.), Jūrmalā (843). cilvēki), Jelgava (744 cilvēki), Augšdaugava (530 cilvēki), Krāslava (445 cilvēki), Olaine (436 cilvēki), Salaspils (375 cilvēki). »

Turklāt no šiem 25 317 Krievijas pilsoņiem 44% ir vecumā no 65 līdz 75 gadiem. Bez šaubām, gandrīz visi iesniegs dokumentus pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai Eiropas Savienībā. PMLP un Valsts izglītības centrs (VISC) nešaubās, ka to kapacitāte nav pietiekama, lai līdz 1. septembrim izskatītu visus pieteikumus un organizētu valodas eksāmenus.

READ  Latvija ar jaunu zīmogu paziņo par atbalstu Ukrainai

Termiņa pagarināšana neko daudz nepalīdzēs, jo uzglūn cita problēma – finansējuma trūkums. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju PMLP šim gadam ir nepieciešams 1 836 140 eiro finansējums, 2024. gadā – 1 751 088 eiro un 2025. gadā – 1 622 990. VISC nepieciešams finansējums nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro.

Neaizmirsīsim to

Uzturēšanās atļauju izsniegšanā Krievijas pilsoņiem pastāv augsts korupcijas risks.

Aizvērt acis un izlikties, ka briesmas nepastāv, būtu naivi un muļķīgi. Kontrole ir vajadzīga, un tā maksā naudu. Bet naudas nav. Šajā gadījumā situāciju varētu glābt Tiesībsarga priekšlikums – atbrīvot no pienākuma veikt pārbaudi 65 gadus vecus un vecākus cilvēkus.

Vēl viena dīvaina nianse. Atbilstoši Ministru padomes prasībām par valsts valodas un eksāmenu kārtību un valsts nodevu par valsts valodas eksāmenu no eksāmena kārtošanas var atbrīvot personu ar garīga rakstura vai uzvedības traucējumiem, kā arī personas ar atbilstošu izglītību.

Saraksts ir garš – noteikumos minēti 109 slimību nosaukumi. Ņemot vērā, ka šī šobrīd ir ļoti aktuāla tēma, psihiatriskajā sektorā valstī, visticamāk, būs vērojams straujš jaunu pacientu skaita pieaugums.

Vai nav iespējams izvairīties no konstitūcijas pārkāpšanas?

Kamēr deputāti rosīgi gatavojas viedokļiem par grozījumiem Imigrācijas likumā, Satversmes tiesa ir aizņemta ar četrām par šiem grozījumiem saņemtajām konstitucionālajām sūdzībām. Trīs par Imigrācijas likuma 58. panta atbilstību Konstitūcijai. Otrs attiecas uz iespējamu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas grozījumu neievērošanu.

Kā TV24 Ziņu TOP izteicās bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Pārstāvju palātas 14.deputāts Gunnars Kēteres – cilvēkiem, kuri pārkāpj noteikumus, ir ļoti labas izredzes uzvarēt tiesā.

Pat Tiesībsargs secināja, ka minētie grozījumi rada risku pārkāpt Latvijas Republikas Satversmes 91. pantu, jo Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem ir tiesības iegūt trešās valsts pilsonību un tomēr saņemt uzturēšanās atļauju, bet nosacījums uzrādīt apliecību par valsts valodas zināšanām, kā arī apliecinājumu par Stabilu un regulāru ienākumu esamību, kas tiek nodrošināti tikai personām ar Krievijas pilsonību.

READ  Divu nedēļu laikā policija Latvijā saņem informāciju par 208 000 eiro izkrāpšanu - Baltic News Network

Tiesībsarga ieskatā, pastāv vairāki riski, taču tieši tāpēc Satversmes tiesa var atzīt Imigrācijas likuma grozījumus par neatbilstošiem Satversmei.

Lasi arī: BNN FOKUSĀ | Saima risina asas debates par Krievijas pilsoņiem: “Vai viņai doties prom vai nē?”

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top