Lins Gigilevičus
Atšķirībā no daudziem rietumniekiem un pat salīdzinot ar latviešiem un igauņiem, vidējā lietuviešu ģimene pārtikai tērē vairāk, savā jaunākajā aptaujā atklājusi starptautiskā e-komercijas platforma Picody.
No 105 aptaujātajām valstīm Lietuva ieņem 48.vietu – lietuvieši pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērē 21% no saviem kopējiem patēriņa tēriņiem. Līdzīgs rezultāts tika novērots Saūda Arābijā (20,5%), Libānā (21%) un Dienvidāfrikā (21,3%).
Lai ticētu šai analīzei, Lietuvas tuvākie kaimiņi pārtikai tērē mazāk – poļi ierindojās 32.vietā (17,2%), latvieši – 40.vietā (19,3%), bet igauņi – 45.vietā ar 20,2%.
Tas, ka lietuvieši dara visu, lai iegādātos lētas pārtikas preces, medikamentus un aparatūru kaimiņvalstī Polijā un vēl nesen Baltkrievijā (augustā tika slēgti divi pierobežas reģioni), ir labi zināms, taču platformas atklājums ir tāds, ka pat braliukai – tā lietuvieši ironiski dēvē savus ziemeļu kaimiņus, latviešus – pārtikai tērē pārsteidzoši mazāk.
Ko par to saka lietuvieši?
Danjuli no Viļņas stāsta, ka nesen kopā ar ģimeni devusies uz Ledus skulptūru festivālu Jelgavā. Kad viņa bija pārtikas veikalā Maxima, viņa bija pārsteigta, redzot, ka daudzas preces tur ir lētākas.
Mani tiešām pārsteidza tas,ka tur lietuviešu sieri bija lētāki nekā pie mums.Mūsu apmeklējuma dienā sviesta paciņa ar atlaidi maksāja €0.99.Toreiz Lietuvā tas pats sviests tajā pašā dienā maksāja €1.99.Turklāt daudzām citām precēm, arī Latvijā ir lētāk.”
Danguolė arī norāda, ka Latvijā atlaides tiek piemērotas daudz lielākam preču daudzumam ar Maxima atlaižu karti.
Kā norāda Maxima Iepirkumu departamenta direktors Marius Telmantas, lai gan lielveikali Maxima pieder vienai un tai pašai biznesa grupai, kas darbojas visās Baltijas valstīs, tie darbojas kā patstāvīgas juridiskas personas.
“Proti, katrā valstī mazumtirdzniecības tīkls darbojas tikai savā tirgū, ņemot vērā šajā valstī pastāvošos konkurences vides apstākļus. Tas attiecas uz cenu stratēģijas formulēšanu, akcijas plānošanu un ieviešanu, lai mazumtirdzniecības tīkls varētu apmierināt vajadzības. saviem dažādiem klientiem,” viņš skaidroja. Labākajā gadījumā un joprojām ir līderis dinamiskajā un ļoti konkurētspējīgajā mazumtirdzniecības sektorā Outlet.
Bet Latvijas un Lietuvas pierobežā dzīvojošie pret “lētākās Latvijas” stāstu izturas ar lielu skepsi.
“Kad dzīvoju uz Latvijas-Lietuvas robežas, man neradās iespaids, ka pārtikas preces šeit ir ļoti dārgas, salīdzinot ar Latvijas pusi. Jā, Latvijā alkohols, arī alus, ir lētāks. Tā tas ir jau daudzus gadus. tagad tāpēc, ka dzērieniem ir mazāks nodoklis.” Runājot par pārtiku, cenas ir atkarīgas no katra produkta – daži pārtikas produkti šeit ir lētāki, bet daži tur lētāki,” BNN sacīja Pasveli, Goniškes un Biržu pašvaldību mēri.
Turklāt viņi atzīmē, ka lielākajai daļai lietuviešu pirktspēja ir augstāka, jo Lietuvas vidējā alga ir augstāka nekā Latvijā.
“Kā jau visur, pierobežas cilvēki šķērso robežas un meklē lētākas preces, bet, runājot par gados vecākiem cilvēkiem, tā nav liela parādība.
Es teiktu, ka cenas abās pusēs ir gandrīz vienādas.
Pasvallis novada Daogenai rajona vecākais Tomass Krikšonas aģentūrai BNN pastāstīja:
Viņa biedrs Saluču šeihs Sigitas Savickas arī sliecas uzskatīt, ka izplatība nav svarīga.
“Izņemot alkoholu, kas Latvijā ir par pāris eiro lētāks. Daudziem tas izšķir,” viņš teica BNN, piebilstot: “Tomēr zinu citus gados vecākus cilvēkus, kuri regulāri brauc uz Latviju pirkt pārtikas preces. Viņi saka, ka piena produktu cenas tur ir labākas. Turklāt daži uzskata, ka Latvijas produkti ir kvalitatīvāki.
Lietuvas un Latvijas robežas tuvumā esošās Pasvales pilsētas iedzīvotājs Savickas sacīja:
Viņš latviešus pie vietējā baseina redz pārsvarā.
“Saka, ka kopumā Pasvalē atpūtas pakalpojumu cenas ir zemākas nekā Latvijā. Protams, daudzi iepērkas vietējos veikalos, pērk pārtikas preces, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem cenas šeit ir zemākas,” viņš piebilda.
Junišķu novada Žagares novada vecākais Sauļus Komarskis aģentūrai BNN pastāstīja, ka 1200 iedzīvotāju apdzīvotā Žagare uzņem daudz Latvijas viesu.
“Es teiktu, ka Lietuvā kopumā pārtikas cenas ir lētākas, bet tas ir atkarīgs no tā, kurā apgabalā tu atrodies. Bet, ja runājam par alkohola cenām, tad Latvijā cenas ir daudz labākas,” saka S. komarskis.
Viņš secināja, ka Lietuvā gāzes cenas ir zemas.
Daļa pierobežas iedzīvotāju uzskata, ka izklaide un iepirkšanās Latvijā ir lētākas. Pat ja mazumtirdzniecības pārtikas lielveikali darbojas abās valstīs.
Interesanti, ka iepriekš minētā aptauja parādīja, ka dažās valstīs izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem veido mazāk nekā desmito daļu no vidusmēra cilvēka kopējiem tēriņiem – ASV 6,7%, Singapūrā 8,4%, ASV 6,7% un Singapūrā 8,4%. . Apvienotajā Karalistē – 8,7%, Īrijā – 9,2%, Šveicē – 9,9%.
Nigērija (59%), Mjanma (56,6%) un Kenija (56,1%) ir to valstu vidū, kuru iedzīvotāji pārtikai tērē visvairāk naudas.
Kāpēc lietuvieši pārtikai tērē vairāk nekā poļi un latvieši?
Portāla Pricer.lt pārtikas sadaļas vadītājs Petrs Cepkuskas stāsta, ka Lietuvas pārtikas izdevumi ir ļoti lieli, salīdzinot ar attīstītajām Eiropas valstīm.
“Ar 218 eiro mēnesī uz vienu cilvēku, kas tiek iztērēts pārtikai, mēs esam starp 12 valstīm, kas tam tērē visvairāk naudas – praktiski esam vienā līnijā ar Vāciju un Nīderlandi. Iemesli tam ir pievienotās vērtības nodoklis. ko Lietuva uzliek pārtikas produktiem ar 21 procentu. %, un šeit ir arī mazāk konkurētspējīgs tirgus. Nav pārsteidzoši, ka mēs braucam uz Poliju pirkt pārtikas preces.”
“Invl Asset Management” galvenais ekonomists Andrejs Ženeti-Pikseni stāsta, ka Lietuva “izceļas” ES un starp kaimiņvalstīm ar tēriņiem pārtikai, un ir daudz statistikas, kas par to liecina.
Ekonomists skaidro, ka pārtikas “ļoti augstās relatīvās izmaksas” nozīmē, ka valsts attīstās un cieš no nopietnām sociālām problēmām. Taču Lietuvas gadījumā ir arī citi faktori, viņa saka.
“Mums būtu jāņem vērā mūsu tradīcijas un kultūras atšķirības.
Viņa stāstīja, ka lietuvieši vairāk pieraduši svinēt svētkus mājās nekā Dienvideiropas vai Rietumeiropas valstu iedzīvotāji, tāpēc tēriņi pārtikai ir daudz lielāki, un izdevumi restorānu kategorijai ir krietni mazāki.
Ekonomiste norāda, ka cenas pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem Lietuvā jau sasniegušas (99%) ES vidējo līmeni un, vērtējot atsevišķas kategorijas, atsevišķos gadījumos to ir pārsniegušas. Taču Lietuvas iedzīvotāju ienākumi vēl nav sasnieguši ES vidējos rādītājus.
