Šajā 2021. gada 6. decembrī izveidotajā fotoattēlu komplektā redzams ASV prezidents Džo Baidens parakstīšanas ceremonijas laikā Baltajā namā Vašingtonā 2021. gada 18. novembrī un Krievijas prezidents Vladimirs Putins partijas Vienotā Krievija konferencē Maskavā decembrī. 2021. gada 4. gads.
Getty Images
Prezidents Džo Baidens brīdinās Krievijas līderi Vladimiru Putinu, ka ASV ir gatavas ieviest stingrus ekonomiskos pretpasākumus, ja Maskava veiks uzbrukumu Ukrainai, pirmdien žurnālistiem sacīja augsta administrācijas amatpersona.
Otrdien paredzētais videozvans notiks uz pieaugošas spriedzes fona, ko daļēji izraisījusi satraucošā Krievijas spēku un aizsardzības tehnikas izvietošana pie valsts robežas ar Ukrainu.
“Šie soļi ir saskaņā ar plānošanu, ko mēs redzam saistībā ar militāru eskalāciju Ukrainā,” sacīja amatpersona, kura lūdza neminēt viņas vārdu, lai apspriestu Baidena un Putina gaidāmās sarunas detaļas.
“Mums ir bijušas plašas diskusijas ar mūsu Eiropas partneriem par to, ko mēs kolektīvi darīsim lielas Krievijas militārās eskalācijas gadījumā Ukrainā,” sacīja amatpersona. “Mēs uzskatām, ka mums ir ceļš uz priekšu, kas ietvertu būtiskus ekonomiskos pretpasākumus gan no Eiropas, gan ASV puses, kas nodarītu būtisku un smagu ekonomisku kaitējumu Krievijas ekonomikai, ja tās izvēlētos virzīties uz priekšu.”
Administrācijas amatpersona atteicās pateikt, vai iebrukuma gadījumā ASV veiks tiešus militārus pasākumus pret Krieviju.
Pēdējo nedēļu laikā Ukraina ir brīdinājusi Vašingtonu un Eiropas sabiedrotos, ka pie tās austrumu robežas masē Krievijas spēki, kas atdarina Maskavas 2014. gada iebrukumu Krimā. Melnās jūras pussalas aneksija izraisīja starptautisku sašutumu un izraisīja virkni sankciju Maskava. Neilgi pēc iebrukuma Ukrainas austrumos izcēlās karš starp valdības spēkiem un Krievijas atbalstītajiem separātistiem.
Reuters rīcībā nonākušais neklasificēts ASV izlūkdienesta dokuments liecina par Krievijas militāro aktivitāti Krievijas teritorijā un Krievijas anektētajā Krimas pussalā pie robežas ar Ukrainu.
Reuters
“Lai būtu skaidrs, mēs nezinām, vai prezidents Putins ir pieņēmis lēmumu par turpmāku militāro eskalāciju Ukrainā. Taču mēs zinām, ka viņš ievieš spēju iesaistīties šādā eskalācijā, ja viņš to nolemj darīt.” Baidena administrācijas amatpersona sacīja.
“Mēs esam redzējuši šos Krievijas pierādījumus jau 2014.gadā, kad Krievija pēdējo reizi iebruka Ukrainā,” piebilda amatpersona.
Tikmēr Kremlis noraidīja ierosinājumus, ka Maskava gatavo uzbrukumu Ukrainai, un aizstāvēja savas tiesības izvietot karaspēku savā teritorijā.
Ukraina jau iepriekš minējusi Krievijas agresiju kā attaisnojumu, lai paātrinātu dalību NATO, kas ir pasaules spēcīgākā militārā alianse. Ukraina 2002. gadā paziņoja, ka centīsies pievienoties NATO. Maskava Ukrainas ambīcijas pievienoties aliansei raksturoja kā “sarkano līniju”.
Iepriekš pirmdien Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs ASV un Krievijas attiecību stāvokli raksturoja kā “nožēlojamu” un atkārtoti pauda Maskavas iebildumus pret NATO paplašināšanos.
“Saspringtā situācija ap Ukrainu un NATO pie mūsu robežām. Tiks pārrunāta prezidenta Putina iniciatīva par Krievijas drošības ilgtermiņa garantijām. Visas šīs tēmas tiks apspriestas,” preses konferencē, pārskatot aicinājumu, sacīja Peskovs.
“Protams, tiks apspriestas divpusējās attiecības, kas joprojām ir šausmīgā stāvoklī,” viņš piebilda.
Pagājušajā nedēļā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja Maskavu deeskalēt spriedzi un atkārtoti uzsvēra, ka alianses apņemšanās ievērot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti “joprojām ir nelokāma”.
“Ukraina ir neatkarīga un suverēna valsts. Katrai suverēnai un neatkarīgai valstij ir tiesības izvēlēties savu ceļu, tajā skaitā, kāda veida drošības pasākumos tā vēlas būt daļa. Tātad Ukrainas un 30 sabiedroto ziņā ir izlemt, kad viņi vēlas piedalīties. ir gatavi pievienoties koalīcijā,” Stoltenbergs sacīja NATO sanāksmes laikā Rīgā, Latvijā.
“[Russia] “Viņam nav ne veto, ne tiesību iejaukties šajā procesā,” sacīja Stoltenbergs.