Augsti mērķi, maza nauda / eseja

Ņem vērā – stāsts ir publicēts pirms 3 gadiem

Saima Izglītības, kultūras un zinātnes komiteja otrajam lasījumam gatavo grozījumus Augstākās izglītības likumā, kas paaugstinās Latvijas augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju. Augstskolas par lietu gaitu nav sajūsmā, jo netic, ka bez budžeta palielināšanas šos mērķus izdosies sasniegt.

Pārāk daudz pametušo un pārāk maz ārzemnieku

Tikai 48% reģistrēto studentu spēj pabeigt studijas. Politiķi ir sarūgtināti arī par augstskolu starptautisko konkurētspēju un izglītības programmu kvalitāti. Latviju par studiju galamērķi ārzemju studenti neizvēlas bieži, savukārt trešdaļa vietējo absolventu strādā darbus, kuros nepieciešamas zemākas prasmes, nekā pieļauj viņu izglītība.

Saimas Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas priekšsēdētājs Arvils Ašeradins ir pārliecināts, ka 52 augstskolu Latvijā ir “par daudz” un augstais studentu atbirums liecina, ka šie jaunieši “atbildīgāk jāvirza uz profesionālo izglītību”. sistēma, kurā viņi iegūs izglītību un specializāciju.

Saskaņā ar datiem no Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO)Latvija neietilpst izglītotāko valstu vidū. EDSO dati 2019.gadā liecina, ka Latvijā tikai 34% iedzīvotāju bija augstākā izglītība, kamēr bloka valstīs vidēji ir 37%.

Eksperti norāda, ka, lemjot par augstākās izglītības nākotni, Latvijai nevajadzētu ierobežot tās pieejamību. “Augstākā izglītība ir ļoti vērtīga,” sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kassa. Augsti izglītoti cilvēki nav tikai ekonomisks īpašums. Augstākās izglītības sabiedrībās ir zemāks noziedzības līmenis un sabiedrība virzās uz citu kultūras līmeni.

Izglītības un zinātnes ministrija grozījumus gatavo viena pati

Līdz šim Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un augstskolu sarunas par augstākās izglītības problēmu risināšanas veidiem nav bijušas veiksmīgas. Līdz ar to, Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajiem grozījumiem nokļūstot Saeimas atbildīgajā komisijā, tika iesniegti vairāk nekā trīs simti priekšlikumu IZM sagatavotās prezentācijas pilnveidošanai. “Tātad faktiski Izglītības un zinātnes ministrijas paveiktais darbs ir jādara kopā,” sacīja Kultūras akadēmijas prezidente Ruta Muktopavila.

Grozījumi paredz izmaiņas augstskolu vadībā

Pēc IZM plāniem, plānots apvienot Latvijas augstskolas. Tas jādara divos posmos un “no augšas”. Pirmais ir izveidot jaunu augstākās izglītības lēmējinstitūciju, padomi, kas lems par stratēģiskās attīstības jautājumiem. Vairākām skolām var būt viena padome.

Otrkārt, sākotnēji bija paredzēts, ka universitāšu integrācija notiks, izveidojot konsorcijus. Šī koncepcija parasti ietver vairāku augstākās izglītības resursu apvienošanu, lai sasniegtu kopīgus mērķus, piemēram, kopīgas studijas vai pētniecības programmas, un to uzskata arī par starptautiskās sadarbības modeli.

Kultūras akadēmijas dekāne Ruta Muktopavila uzskata, ka būtu naivi iedomāties, ka visas augstākās izglītības problēmas atrisinās integrācija:

“Nu, tas jau sen būtu darīts. Tas nenozīmē, ka, universitātēm apvienojoties, kvalitāte pēkšņi paaugstināsies. Nevar mēģināt mākslīgi apvienot, salikt kopā un tad skatīties uz Frankenšteinu. briesmonis, kas beidzot izkāpj no tā.

Bez naudas nekas nemainīsies

Augstskolu dekāni uzskata, ka grozījumi Augstskolu likumā ir vēstījums Ziemassvētku vecītim. Viņi var daudz ko uzrakstīt, arī to, ka Latvijas augstskolas var būt starp labākajām pasaulē. Tomēr ir jābūt pietiekamam finansējumam, lai attaisnotu cerības. Likuma grozījumi to neparedz. Mākslas akadēmijas prezidents Kristaps Zarihs ir pārliecināts, ka “katras izmaiņas ir jāsedz no līdzekļiem”.

“Cerība, ka Latvijas augstskolas būs starp augstākajām universitātēm pasaulē, ar Latvijas ekonomiku, ir neiespējama. Tāpēc mērķis ir zināmā mērā smieklīgs,” sacīja Zaress.

Saimas Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas priekšsēdētājs Arfils Ašeradens sagaida, ka grozījumi Augstākās izglītības likumā tiks pieņemti līdz vasaras vidum.

Pastāstiet mums par kļūdu