Atpūtas un radošie traucējumi / raksts

Liepāja kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā – un tai nepacietīgi gatavojas. Latvijas trešajai lielākajai pilsētai ir lieli plāni un tuvāko četru gadu laikā tā piedāvās ap 200 kultūras pasākumu. Spilgtākā un nozīmīgākā no tām notiks 2027. gadā, kad Liepāja šo godu dalīs ar Portugāles pilsētu Evoru.

Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīvu Eiropas Savienība aizsāka 1985. gadā. Kopš tā laika godpilnais nosaukums ir piešķirts vairāk nekā 50 pilsētām visā Eiropā. Programmas mērķis ir izcelt Eiropas kultūras daudzveidību un unikalitāti, veicināt Eiropas pilsoņu piederības sajūtu kopējai kultūras telpai un likt kultūrai dot ieguldījumu pilsētu attīstībā. Programmai katru gadu tiek atlasītas divas pilsētas: viena no “vecajām” ES dalībvalstīm un viena no jaunajām.

Liepāja, saukta par “pilsētu, kurā piedzimst vējš”, bija vēsa Baltijas jūras pilsēta ar kosmopolītisku vēsmu, spēcīgu kultūras noskaņu un satriecošu piekrasti. Tam ir unikāla identitāte, un tam ir ieradums celt viļņus un sitienus virs sava svara, neskatoties uz to, ka tajā dzīvo tikai aptuveni 70 000 iedzīvotāju.

Nav brīnums, ka arī Liepāja kā Eiropas kultūras galvaspilsēta ļoti prasmīgi vēlas izpausties. LSM sarunājās ar Liepāja 2027 tehnisko direktori Baibu Bartkeviču par programmu, ko piekrastes pilsēta piedāvā ar saukli “(ne)komforts“.

Cik svarīgi, lai Liepāja būtu Eiropas kultūras galvaspilsēta?

Es domāju, ka tas nozīmē daudz. Tā ir lieliska iespēja pārdomāt, kas mēs esam un kur vēlamies doties. Nosaukums nodrošina platformu attīstībai un sadarbībai – lai uzlabotu mūsu idejas, sadarbotos un mācītos. Mēs vēlamies palielināt partnerattiecības vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Liepāja var nebūt labi pazīstama citām Eiropas valstīm. Tāpēc šī ir mūsu iespēja dalīties savā stāstā ar pasauli.

Kādu stāstu tu vēlies pastāstīt pasaulei? Ar ko Liepāja ir īpaša?

Liepājnieci padara īpašu. Izbaudām skaistu vietu starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, dabas ieskautā vietā. Mums ir daudz valdzinošas vēstures slāņu – stāsti par cilvēkiem un viņu kultūru. Liepāja ir kultūras centrs kopš 19. gadsimta. Liepājas Simfoniskais orķestris ir vecākais Baltijas reģionā, un mūsu teātris ir pirmais Latvijā. Mums ir kultūras izcilības un izsmalcinātības tradīcijas.

Šie elementi padara mūsu personību daudzveidīgu un nedaudz pretrunīgu. Kaut kādā ziņā esam lauku pilsēta – trīs stundas no Rīgas, kas manā garīgajā Latvijas kartē šķiet tāla. Mēs veidojam savu neatkarīgu republiku ar spēcīgu un krāsainu raksturu. Šīs mazpazīstamās Baltijas pērles atklāšana var būt interesants ceļojums – gan latviešiem, gan eiropiešiem.

Liepājas 2027 oficiālā tēma ir “(Ne)atpūta”. Kāpēc izvēlējāties šo logotipu?

Vēlējāmies notvert Liepājas garu – viņas nemieru, dinamisko spēku, radošumu, novatorismu, zinātkāri un zināšanu slāpes. Tajā pašā laikā starp iņ un jaņ valda komforts, iekšējā harmonija un līdzsvars. Mūsu programmatūra ir navigācijas karte, kas palīdz cilvēkiem izprast sarežģīto pasauli un dzīvot laimīgāku, līdzsvarotāku dzīvi.

Kāds ir Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas lielais kultūras mērķis?

Es vēlētos, lai pats gads un gatavošanās tam palīdzētu palielināt kapacitāti un sasniegt jaunas auditorijas. Es vēlos, lai kultūra 2027. gadā justos visuresoša — ne tikai centrā, bet arī parkos un kopienas zonās. Mēs strādājam pie decentralizācijas arī reģionā. Kultūra var būt platforma dialogam un problēmu risināšanai, vienlaikus savienojot cilvēkus. Tas ir lielisks rīks, ko varam dot cilvēkiem, lai risinātu lielos jautājumus.

Vai tas varētu būt arī tilts, lai tuvinātu dažādām Liepājā dzīvojošajām etniskajām grupām?

Jā, iekļaušana ir galvenais. Mēs strādājam, lai pastiprinātu nedzirdētu kopienu balsis. Visi piedalīsies kā līdzvērtīgi dalībnieki. Programma integrē visus – esam vienā izteiksmes līmenī.

Vai tā ir gudra izaicinājuma valoda, ja cilvēki nerunā latviski?

Mūsdienās krievvalodīgie Liepājā un Latvijā arvien vairāk zina latviešu valodu. Es neteikšu, ka ir grupas, kas neko nesaprot, kas šeit notiek. Diemžēl neatkarības laikā krieviski un latviski runājošie nebija reālā dialogā, bet gan dzīvoja paralēli. Tomēr “krievu sabiedrība” ir daudzveidīga, nevis monolīta. Mēs nevēlamies atsevišķas programmas, kuru pamatā ir valoda.

Vai 2027. gada Liepājai kaut kas ir mainījies, kopš Krievija pagājušajā gadā sāka karu Ukrainā?

Protams – karš satricināja visu, pat sadzīvi, un radīja jautājumus par kultūras galvaspilsētu. Mūsu tēma ir “Atpūtas traucējumi”, tāpēc mēs pēkšņi sapratām, cik trausla var būt atpūta. Karš bija liels izaicinājums pilsētai, mūsu programmai un Latvijai.

Vai jūsu izrādē būs kāda loma Liepājas padomju pagātnei?

Jā, savā ziņā. Šis mantojums kā militārā bāze atrodas kopš 19. gadsimta, ieskaitot padomju laiku. Daudzi projekti būs saistīti ar Karostu, teritoriju, kas bija bāze. Padomju laiki atstāja pēdas arī citviet. Mēs izskatīsim šo sarežģīto vēsturi.

Cik nozīmīga Liepājai ir Baltijas jūra?

Ļoti daudz – tā ir neatņemama identitātes un kopienas sastāvdaļa, vairāk nekā pārtikas vai skaistuma avots. Taču mēs zinām, ka Baltijas jūra ir piesārņota, kamēr mūsu meži cieš no klimata krīzes. Ilgtspējība un vide ir aktuālas tēmas, kuras mēs akcentēsim. Mēs vēlamies palielināt izpratni, rosināt jaunu domāšanu par zaļajiem risinājumiem un pārskatīt ieradumus un to, kā mēs sadarbojamies ar dabu.

Ko jums personīgi nozīmē Liepāja?

Tā ir mana dzimtene – jūra, cilvēki, gaiss, ģeogrāfija, draugi. Šeit es rodu mierinājumu un satraukumu.