Rīgas pašvaldība pasūtījusi atkritumu apsaimniekošanas objektu Latvijā, lai informētu iedzīvotājus par atkritumu šķirošanu un pārstrādi.
Pilsētas amatpersonas tikās ar SIA Getlini Eko Landfill darbiniekiem netālu no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, lai pārrunātu plānus uzlabot atkritumu šķirošanas stratēģijas starp visiem iedzīvotājiem.
Sarunās tika secināts, ka sarežģītas pārstrādes iekārtas nav izmantojamas, ja iedzīvotāji nesaprot vai vēlas iesaistīties dalītas atkritumu savākšanas sistēmas robežās.
Getlini poligons ir izvietots 87 hektāru platībā. No 2015. gada tā darbojas kā moderna atkritumu šķirošanas rūpnīca.
Iekārta uzglabā nepārstrādājamus materiālus videi noslēgtās šūnās, kā arī savāc notekūdeņus attīrīšanai. Organisko atkritumu pārvēršana biogāzē, kā arī pārstrādātu izejvielu piegāde saistītiem uzņēmumiem ir citas funkcijas Getlini poligona jurisdikcijā.
Apmeklējot rūpnīcu, Rīgas mērs Martičs Stace sacīja: “Lai efektīvāk darbotos, uzmanība jāpievērš atkritumu šķirošanas jautājumiem. Lai veicinātu iedzīvotāju izglītošanu par videi draudzīgu dzīvesveidu, kā arī, lai veicinātu atkritumu šķirošanas paradumu ikdienas dzīvē, gada otrajā pusē ar Rīgas pašvaldību plānots organizēt kampaņu vides izglītības jomā “.
Poligonu uzņēmuma jaunais mērķis būs – saskaņā ar Latvijas Mājokļu un vides kapitāla datiem – informēt sabiedrību par visiem jautājumiem, kas saistīti ar poligonu atliekām saistībā ar vides piesārņojumu. Norādītā mērķa mērķis ir stimulēt pārstrādes centienus un pastiprināt centienus radīt aprites ekonomiku.
2017. gadā katrs Latvijas pilsonis saražoja vidēji 436 kg sadzīves atkritumu, kas ir mazāks nekā OECD vidējais rādītājs – 524 kg uz vienu iedzīvotāju, bet par 37% vairāk nekā vidēji Latvijā 2005. gadā (318 kg uz cilvēku). Ieviešot tādus pasākumus kā dabas resursu nodoklis poligoniem, kā arī pakāpeniski ieviešot dalītu savākšanu, pārstrādes līmenis pakāpeniski ir pieaudzis – no 5% 2005. gadā, 9% līdz 2010. gadā līdz beidzot 30% līdz 2016. gadam. Tomēr šī atveseļošanās līmenis joprojām ir zemāks nekā Eiropas Savienības un ESAO vidējie rādītāji.
Atkritumu poligoni 2016. gadā joprojām bija 45% no sadzīves atkritumiem Latvijā, lai gan šis skaits tagad nepārtraukti samazinās. Deviņdesmitajos gados valstī bija vairāk nekā 500 neregulētu poligonu, no kuriem lielākā daļa ir slēgti vai pārstādīti kopš 2000. gada saskaņā ar ES standartiem. ES finansējuma dēļ esošā pārstrādes infrastruktūra ir labi uzturēta. Nākamā izpētāmā metode attiecībā uz pārstrādes jaudu Latvijas kontekstā ir alternatīvās tehnoloģijas, kā arī biogāzes ražošana.
