ASV un Krievija gatavojas drošības sarunām 10.janvārī Ukrainā valdot saspīlējumam

Krievijas un Amerikas valstu karogi plīvo pie rūpnīcas Vsevolozkā, Ļeņingradas apgabalā, Krievijā, 27.03.2019. (Reuters) / Antons Vaganovs / File Photo

Abas valstis paziņoja, ka ASV un Krievijas amatpersonas 10.janvārī rīkos drošības sarunas, lai apspriestu bažas par viena otras militāro darbību un risinātu pieaugošo spriedzi saistībā ar Ukrainu.

Baidena administrācijas pārstāvis paziņoja datumu pirmdien vēlu un sacīja, ka Krievija un NATO, visticamāk, arī rīkos sarunas 12. janvārī, bet plašāka sanāksme, kas ietvers Maskavu, Vašingtonu un citas Eiropas valstis, paredzēta 13. janvārī.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs otrdien apstiprināja šos datumus un pauda cerību, ka sarunas ar ASV Ženēvā aizsāks procesu, kas dos Maskavai jaunas drošības garantijas no Rietumiem.

Šādas garantijas ir ilgstoša Maskavas prasība, kas ir sarūgtinājusi Rietumus, pēdējo divu mēnešu laikā pie Ukrainas pulcējot desmitiem tūkstošu karavīru.

Rjabkovs sacīja, ka 12.janvāra NATO sanāksme notiks Briselē, savukārt 13.janvāra sarunās piedalīsies Vīnē bāzētā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, kurā ietilpst ASV un to NATO sabiedrotie, kā arī Krievija. Ukraina un citas bijušās Padomju Savienības valstis.

Bailes uz galda

Krievijas spēku izvietošana netālu no Ukrainas ir radījusi bažas Rietumos, ka Maskava, kas 2014.gadā sagrāba Ukrainai piederošo Krimu un kopš tā laika atbalsta separātistus, kas karo Austrumukrainā, varētu gatavoties jaunai ofensīvai.

Krievija ir noliegusi plānus sākt uzbrukumu, taču saka, ka tā var veikt neprecizētas militāras darbības, ja netiks izpildītas tās drošības prasības.

Maskava, kas ir nobažījusies par to, ko tā raksturo kā Rietumu veikto Ukrainas pārbruņošanu, ir paziņojusi, ka vēlas juridiski saistošas ​​garantijas, ka NATO nepaplašināsies austrumu virzienā un ka atsevišķi uzbrukuma ieroči netiks izvietoti Ukrainā vai citās kaimiņvalstīs. Lasīt vairāk

ASV administrācija solījusi noteikt ekonomiskās sankcijas, ja Krievija uzbruks Ukrainai. Viņa saka, ka nevar apsolīt, ka tāda suverēna valsts kā Ukraina nekad nepievienosies NATO.

“Kad mēs apsēžamies runāt, Krievija var likt galdā savas bažas, un mēs savas bažas uzliksim arī ar Krievijas aktivitātēm,” sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāve, kura vēlējās palikt anonīma. Pārstāvis sacīja, ka bez Ukrainas nekādi lēmumi par Ukrainu netiks pieņemti.

“Būs jomas, kurās mēs varam panākt progresu, un jomas, kurās mēs nepiekritīsim. Tā ir diplomātijas būtība.”

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien parakstīja likumu par apjomīgu izdevumu likumprojektu, kas cita starpā paredzēs 300 miljonus dolāru iniciatīvai atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus un vēl miljardus Eiropas aizsardzībai plašā mērogā. Lasīt vairāk

Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas reģionu un atbalstīja prokrievisko separātistu sacelšanos valsts austrumos, kuras rezultātā Kijeva zaudēja kontroli pār teritoriju konfliktā, kurā, pēc tās teiktā, dzīvību zaudējuši 15 000 cilvēku.

Galvenās kaujas beidzās ar pamieru 2015. gadā, taču nāvējošas sadursmes joprojām notiek regulāri.

(Ziņojumu sagatavojuši Trevors Honeyctt un Andrew Osborne) Papildu ziņojumi Marija Kisļova un Olgas Oizovs; Rediģēja Himani Sarkars, Maikls Berijs, Pīters Grafs

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.