Latvijas kā “startupiem draudzīgākā” valsts pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir uzplaukusi tehnoloģiju ekosistēma, un galvenā izaugsmes nozare ir bijusi dziļās tehnoloģijas.
Investori visā Eiropā šo gadu ir nosaukuši par “Deep Tech gadu”. Līdz šim 2022. gadā Latvijas robotikas tehnoloģiju izstrādātājs Aerones ir savācis summu 9 miljoni dolāru Noapaļotā platforma un ģeometrija radīja vēl vienu CENOS 1 miljons eiro.
“Deep tech ir uzņēmums, kura bizness lielā mērā ir atkarīgs no inovācijām, kas nāk no augstskolām,” saka Egita Izelnes-Ipema, Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju biroja Briselē vadītāja. “Tam ir nepieciešama intelektuālā aizsardzība, tas prasa daudz testēšanas un daudz sākotnējo ieguldījumu sākotnējā posmā, lai produkts nonāktu tirgū.”
Taču Latvija ir maza valsts ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju, tad kā tad īsti izskatās dziļo tehnoloģiju industrija – un ar kādiem šķēršļiem saskaras Latvijas jaunuzņēmumi?
1. Vairāk nekā katrs desmitais jaunuzņēmums un jaunuzņēmums Latvijā darbojas dziļo tehnoloģiju sektorā
Saskaņā ar Dealroom teikto, 13% No Latvijas jaunuzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kas dibināti kopš 2012. gada, kas darbojas dziļo tehnoloģiju jomā. Aizsilniece-Ibema stāsta, ka šī nozare ir kļuvusi par īpašu valsts interešu jomu, jo tā vēlas attīstīt produktus un pakalpojumus, kurus var eksportēt pasaulē.
“Latvijas administrācija meklē jomas, kurās mums ir liels potenciāls pievienot vērtību mūsu eksportam,” viņa saka. “Mums nav iekšējo tirgu, mums ir tikai ārējie tirgi, jo mēs esam maza valsts, tāpēc mūsu uzņēmumiem jau kopš dzimšanas ir jāskatās uz āru un jādomā globāli.”
Tā ietvaros Latvijā ir izveidotas piecas dziļo tehnoloģiju specializācijas jomas, piebilst Aizelnes-Ipema – viedie materiāli (īpaši fotonika, gaismas ģenerēšanas un apstrādes zinātne), biomedicīna, viedā enerģija, IKT ierīces un bioekonomika.
“Šobrīd es palīdzu ļoti labam uzņēmumam, kas būvē zirņu proteīna rūpnīcu, kurai vajadzētu būt lielākajai reģionā, lai alternatīvas olbaltumvielas varētu atrisināt problēmas saistībā ar pārtikas piegādi nākotnē,” viņa saka. “Vēsturiski mūsu farmācijas nozare ir ļoti spēcīga reģionā, kas nāk no padomju laikiem, tāpēc mēs balstāmies uz šo pieredzi.”
Mums nav iekšējo tirgu, mums ir tikai ārējie tirgi, jo mēs esam maza valsts, tāpēc mūsu uzņēmumiem jau kopš dzimšanas ir jāskatās uz āru un jādomā. visā pasaulē
Aija Pope ir TerraWaste izpilddirektore un līdzdibinātāja, “nepārstrādājamu plastmasas atkritumu pārstrādes uzņēmums, kas cenšas radīt jaunus, klimatam labvēlīgus materiālus, izmantojot procesu bez piesārņojuma.” Viņa saka, ka viņas starta uzņēmums tika dibināts, reaģējot uz klimata krīzi.
“Klimata krīzes ietekmē ir pieaugusi nepieciešamība pēc cleantech un deeptech startup, un ekosistēma Latvijā ir kļuvusi ļoti aktīva un atbalstoša un turpina augt,” viņa saka. “Ir plašs jaunuzņēmumu tīkls un lieliska iespēja sazināties ar attiecīgajiem nozares dalībniekiem un finansēšanas iestādēm.”
2. Arvien vairāk Latvijas jauniešu iegūst grādus
Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā izglītības līmenis Baltijas valstī ir cēlies kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, Katra otrā jaunā sieviete Latvijā viņiem tagad ir kāda augstākā izglītība.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centra direktorei Lenijai Predi tas ir veicinājis dziļo tehnoloģiju sektora uzplaukumu.
“Latvijā ir milzīgs izglītotu cilvēku pārklājums,” viņa saka. “Tātad daudzi izglītoti cilvēki, tostarp doktori, var izmantot zināšanas un turpināt zinātnisko darbu Rīgas rūpniecībā.”
Breidijs piebilst, ka starta ekosistēma arvien vairāk tiek izmantota zinātnisko produktu komercializācijai.
“Notiek milzīga pāreja un pāreja no klasiskā zinātniskā procesa uz komercializāciju, jo īpaši izmantojot jaunuzņēmumus kā rīku zinātnisko rezultātu komercializēšanai,” viņa saka.
Tomēr Pope saka, ka jaunizveidotajam uzņēmumam, kuram ir nepieciešamas specializētas zinātniskas zināšanas noteiktā jomā, kas bieži vien ir nepieciešamas dziļo tehnoloģiju jaunizveidotiem uzņēmumiem, talantu atrašana ir izaicinājums tik mazā zinātnieku aprindās.
“Mums nav daudz ķīmiķu, kas varētu būt pieejami sadarbībai, ne arī zināšanu šajā jomā, kas ir ļoti svarīga mūsu attīstībai,” viņa saka.
3. Lēnāk augt, bet ilgtermiņā potenciāli izdevīgāk
Viena no galvenajām atšķirībām starp dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem un citiem tehnoloģiju jaunizveidotiem uzņēmumiem ir laiks, kas nepieciešams produktu laišanai tirgū, jo dziļās tehnoloģijas sākas ar gariem pētniecības un izstrādes periodiem. Tas varētu ietekmēt finansējumu, jo īpaši riska kapitāla uzņēmumus, kas vairāk koncentrējas uz “ātro spēli”, saka Ayselnes-Ebema.
“uz [deeptech]”No idejas līdz kaut kam paiet astoņi gadi, un tas ir ļoti ilgs laiks, un šie astoņi gadi ir kaut kam jāfinansē,” saka Breed. “Ieguldītājiem ir grūti būt riskantākiem, veikt šo ilgtermiņa ieguldījumu… Tas ir ļoti svarīgi, jo ieguldījumu atdeve nebūs tik ātra, taču galu galā tā var būt ļoti vērtīga.”
Bobs piekrīt, sakot, ka viens no galvenajiem šķēršļiem dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem Latvijā un ārpus tās ir finansējums.
“Ir liela plaisa starp sākotnējo finansējumu un vēlākajiem posmiem,” viņa saka. “Tā kā dziļo tehnoloģiju jaunizveidotie uzņēmumi nevar pārvarēt šo plaisu pirmajos sešos attīstības mēnešos, to attīstības ceļvedis pēc noklusējuma ir garāks nekā, piemēram, fintech vai lietotņu ģenerējošiem jaunizveidotiem uzņēmumiem.”
uz [deeptech]no idejas līdz kaut kam paiet astoņi gadi, tāpēc tas ir ļoti ilgs laiks, un šie astoņi gadi ir jāfinansē kaut ko
Ilona Golčaka ir Komerciālo reaktoru fonda direktoru padomes priekšsēdētāja. Fonds, kas apvieno zinātniekus ar uzņēmējiem, kas nav tehnoloģiju jomā Latvijā. Tā mērķis ir atvieglot finansēšanas problēmu, un tam ir arī divi fondi.
“Mēs strādājam ar dažādām augstskolām dažādās valstīs, ne tikai Latvijā, importējot zinātniekus ar lieliskām idejām un dažādām tehnoloģijām un savedot kopā ar ārējiem uzņēmējiem,” viņa stāsta. “Zinātnieki paliek laboratorijās, viņi ir atbildīgi par tehnoloģiju izstrādi, un ārpus uzņēmējiem viņi attīsta biznesu.”
4…Bet investoru vidū ir apetīte
Tomēr investoru apetīte pēc dziļajām tehnoloģijām Eiropā ir bijusi nemainīga – pat ja tas ir jāpārliecina.
“Ja būtu zinātniski pierādījumi par tehnoloģijas attīstību un iespējām, noteikti būtu daudz ieinteresētu investoru,” saka Bobs. “Taču ir vajadzīgas diezgan lielas pūles, lai pārliecinātu investorus pēc sākuma stadijas apvienoties, jo viņi nevēlas investēt agrīnās stadijas jaunizveidotajos uzņēmumos.”
Latvijas jaunuzņēmumi var piesaistīt naudu arī no Eiropas fondiem, stāsta Aizelnes-Ipema. Viens piemērs ir Lightspace Technologies, kas saņēma EIC dotāciju.
“Uzņēmums, kuram Eiropas Inovāciju padomē veicās lieliski, ir Lightspace Technologies,” viņa saka. “Tās ir VR brilles, kuras pašlaik tiek izmantotas dažādās jomās un tiek pārbaudītas veselības tehnoloģijās, bet arī saskata potenciālu automobiļu un citos virzienos.”
Vēl viens dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumu avots Latvijā ir Deep Tech Atelier, ikgadējais pasākums Rīgā.
“Citi pasākumi atšķiras ar to, ka tie apvieno biznesa un pētniecības pusi vienā telpā vienuviet,” saka Ayzelnes-Ebema. “Tas apvieno divas pasaules, kas bieži nerunā viena ar otru.”
Sekojiet jaunumiem par startup ekosistēmu dziļo tehnoloģiju un citās nozarēs, abonējot Ikmēneša informatīvais izdevums.
