Jau piekto mēnesi pēc kārtas krītas pārtikas cenas, lētāka kļuvusi elektrība, jo valdība nolēmusi daļēji kompensēt sadales tarifu pieaugumu, un apkures sezonas sākumā daudzās pilsētās krītas apkures tarifi. Tas viss radīja apstākļus, kas noveda pie gada inflācijas samazināšanās līdz 3,3%. Tātad, lai gan statistiski šķiet, ka dzīves dārdzība ir apstājusies, cenas pēdējo trīs gadu laikā ir tik ļoti pieaugušas, ka mēs maksājam par trešdaļu vairāk par precēm un pakalpojumiem.
Luminor Bank ekonomists Petris Strautsch sacīja, ka pat tad, ja dažu preču cenas pazeminātos, tas neietekmēs ievērojamo kāpumu.
“Lielākā daļa no šī cenu pieauguma nepazudīs. Es pieņemu, ka nākamgad kaut kad būs cenu kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,” sacīja Strautsch.
Jautāts, vai algas iet kopsolī ar cenu lēcienu, Strutis sacīja: “Latvijā reālās algas aug 10 gadus pēc kārtas, pat 11 gadus kopā. Reālās algas 2021. gadā pieauga ļoti strauji, par vairāk nekā 8%. krita pagājušajā gadā Nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gadā.Bet būtībā notika tas, ka Latvijas iedzīvotāji zaudēja [..] Pērn tikpat, cik viņiem bija iepriekšējās desmitgades labākajā gadā. Visiem cilvēkiem nav vienāda inflācija. “Situācija bija ļoti satraucoša cilvēkiem ar ļoti zemiem ienākumiem.”
Arī algas neceļas visiem, bet dažiem pieaug straujāk par statistiski vidēji 10 procentiem. Taču arī vidējais pieaugums nekompensē pagājušajā gadā piedzīvotās dzīves dārdzības. Ekonomisti lēš, ka šodien pirktspēja ir aptuveni tāda pati, kāda tā bija pirms diviem gadiem. Izņēmums šeit ir mazo algu saņēmēji, kuri ar mazāku algu pieaugumu vai bez tā var atļauties mazāk, nekā varēja pirms diviem gadiem.
Vēl divu gadu laikā algas varētu sasniegt inflāciju, prognozē SEB bankas ekonomists Dainis Gaspoitis.
“Reālā pirktspēja ir sākusi atjaunoties, taču būs nepieciešams pietiekami daudz laika, lai atgrieztos pie tās pirktspējas, kāda tā bija vēl pirms straujās inflācijas kāpuma. Vidēji, ņemot vērā turpmāko algu pieaugumu un to, ka inflācija samazināsies, mēs iespējams, beigsies ar šo Situācija 2025. gada otrajā pusē.
Tam piekrita bankas Citadele eksperts un Finanšu disciplīnas padomes loceklis Martis Applish. Viņš norādīja, ka šobrīd algas aug straujāk nekā cenas, taču, tāpat kā viņa kolēģi, Abulišs secināja, ka mazāko algu saņēmēji uzlabojumu izjūt lēnāk.
“Cilvēki ar zemiem ienākumiem vairāk naudas tērē pārtikai un komunālajiem maksājumiem – tie ir auguši straujāk. Pakalpojumu cenas nav tik strauji augušas. Tātad katra situācija būs atšķirīga,” sacīja Ābolenšs.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
