Ir pagājis gads kopš pirmās ārkārtas situācijas Latvijā / raksts / Eng.lsm.lv

Tas notika pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja par globālu pandēmiju.

Kā toreiz ziņoja LSM, no 13. marta izglītības iestādes tika slēgtas un tika aizliegtas lielas publiskas pulcēšanās, kurās piedalījās vairāk nekā 200 cilvēku.

2020. gada 12. martā Latvijā kopumā bija 16 apstiprināti koronavīrusa gadījumi.

Sākotnēji ārkārtas stāvokļa bija jāilgst līdz 16. aprīlim, bet tas tika pagarināts līdz 10. jūnijam. Pēc tam, kad izrādījās, ka viņš nedaudz veiksmīgi sarunājās par koronavīrusa pirmo viļņu, salīdzinot ar daudzu citu valstu pieredzi, daži ierobežojumi pēc tam tika atbrīvoti ar premjerministru Krišhanisu. “Šodien ir mūsu pēdējā ārkārtas diena, un rīt mēs atgriezīsimies normālas vai ikdienas dzīves virzienā, taču ar dažiem ierobežojumiem,” saka Kariņš.

Līdz gada vidum valdības ierēdņi un aģentūras sāka lepoties ar to, ka atrodas “uz līderes” un sāka it kā Latvijas panākumus izmantot kā nacionālās mārketinga kampaņas mugurkaulu.

Tomēr tas nebija ilgs laiks, jo saslimšanas gadījumu skaits strauji sāka pieaugt rudenī un 9. novembrī tika izsludināts otrais ārkārtas stāvoklis. Pēc vairākkārtējas pagarināšanas tas joprojām darbojas un tā darbības termiņš ir paredzēts 6. aprīlī.

Latvijā patlaban ir vērojama Covid-19 saslimstības samazināšanās tendence, taču ir bailes no potenciālā trešā viļņa, jo pie horizonta parādās jauns, lipīgāks vīrusa celms, kas noved pie plašiem uzliesmojumiem vairākās Eiropas valstīs, tostarp kaimiņos esošajā Igaunijā. .

Visu to vidū Latvija Vakcinācijas ātrums Tas ir viens no lēnākajiem Eiropas Savienībā, tikai nedaudz apsteidzot Bulgāriju. Process ir problemātisks no vairākiem viedokļiem, parādot abus Kļūdas sākotnējos pirkumos Nespēja vakcīnas izplatīt visā valstī, kā arī sabiedrības nevēlēšanās vakcinēties.

Pastāstiet mums par kļūdu